Kim Stanley Robinson - 2312 Jānis Rubļevskis (koko) / 10.01.2016. 16:01 / #Grāmatas / 0 komentāri
Kaut kā pēdējā laikā patrāpījušies ļoti apjomīgi zinātniskās fantastikas darbi. Šis ir viens no tādiem, kas sver vairāk kā 500 lappuses un liek iedziļināties, bet vai tas ir to vērts?
Man pilnīgi nav ne jausmas, kādā veidā šī grāmata nonāca manā lasāmo grāmatu sarakstā, bet pieļauju, ka kaut kur kaut ko pamanīju un inerces vadīts atzīmēju. Tā nu, sekojot sastādītajai rindai, atradu un sāku lasīt.
Ir 2312. gads, kad tehnoloģijas ir attīstījušās visās jomās. Cilvēki dzīvo ne tikai uz Zemes, bet arī uz Marsa, Venēras, Saules sistēmas planētu pavadoņiem un mākslīgi izveidotos "Terrārijos", ar kuru palīdzību pārvietojas starp patstāvīgajām vai mazāk patstāvīgām dzīves vietām.
Swan ir kāda relatīvi jauna sieviete... Laikam sieviete... Jo viņai ir arī mazs penis... Un vispār 135 gadi laikam nav nemaz tik jauns, bet tehnoloģiskā attīstība ļauj DNS līmenī čakarēt cilvēkus, tādā veidā pagarinot dzīvi... Ak jā, viņai galvā ir ieintegrēts kvantu dators saukts par Qube. Un vēl viņai no sirdstriekas nomira vecmāmiņa Aleksa.
Ir cilvēki, kas pamatoti raizējas par 200gadīgās vecmāmiņas miršanu, jo viņa bijusi baigais pīrāgs tuvējā apdzīvotajā visumā un ir aizdomas, ka kāds viņas nāvi ir gribējis un ir arī pasteidzinājis, jo ir ļoti dīvaini, ka mirst 200 gados [sarkasms no manis]. Aizdomas ir tādas, ka radušies dīvaini kvantu datori, kas varētu būt saprogrammēti tā, ka cilvēkiem šķiet, viņi kļuvuši apzinīgi (nu var tur Tūringa testu iziet un domāt patstāvīgi).
Itkā problēma ir laba, bet labas problēmas var arī labi attīstīt un vēl labāk atrisināt.
Laikam jau ļoti slikti, ka pirms tam izlasīju Proksimu un Ultimu, jo tie arī bija mežonīgi gari darbi ar ļoti sīkiem pasaules aprakstiem, taču tur tie apraksti daudz paskaidroja, savukārt šoreiz viss ir ļoti slikti, jo lielākoties šie visi apraksti ir nekam nederīgi. Brīžiem sajutos tik pat piečakarēts, kā lasot Troņu spēles, tikai šoriez lieki ir nevis 30% teksta, bet gan vismaz 60%. Iedomājieties, ka jums apraksta katra terrārija izveides procesu, iekšējo un ārējo vidi, trajektoriju attiecībā pret kādu planētu vai planētu grupu, zemes augus un ģenētiski izveidotos augus, dzīvniekus, politisko sistēmu un viedokļus un līdzīgi, bet šis terārijs parādās grāmatā tikai tāpēc, lai mums parādītu, ka kāda no darbojošajām personām pārvietojas no vienas planētas uz otru. Šī sistēma noved pie tā, ka līdz nākamajam sižeta pavērsienam esi jau aizmirsis, kas bija noticis pirms tam.
Otrā ļoti apbēdinošā lieta bija tā, ka jau tā reti sastopamā sižeta līnija bija tik nenormāli trula un ar tik nenormāli triviālu atrisinājumu, ka manī izraisīja sašutumu... Nekādas spriedzes un nekādu uztraukumu... [spoiler] vairāk kā 600 aģentu visā saules sistēmā vienā brīdi arestē visus biorobotus un nevienā brīdī nav bijusi informācijas noplūde, nemaz nerunājot par to, ka šitā sasinhronizēt pulksteņus un darbības dažādu iemeslu dēļ tik lielā apjomā nebūtu iespējams.[/spoiler]
Mans vērtējums ir 5 kokoi no 10. Tie paši tikai par to, ka ir izveidota smuka vide. Ja vēl atrastos kāds, kas tur ieliek arī sižetu, tad būtu pavisam forši...
P.S. Un tie shemale apraksti pa visu grāmatu, no kuriem nav nekādas lielās jēgas, arī bija vairāk pretīgi kā interesanti.