Stephen Baxter - Ultima (Proxima #2) Jānis Rubļevskis (koko) / 26.12.2015. 21:35 / #Grāmatas / 0 komentāri

ULTIMA

Šī grāmatā ir otrā Stīvena Bakstera sarakstītajā sērijā Proxima. Lai nebūtu sačakarēts lasītprieks tiem, kas nav lasījuši Proximu (pirmo daļu), tad izlasiet manu aprakstu par to. Pārējie var turpināt lasīt.

Sākšu ar pirmās grāmatas beigu aprakstu: kad viss bija nedaudz nokārtojies, tad ķīnieši uzspridzināja visas Kernel krātuves. Tajā pašā brīdī uz Per Arduas daži indivīdi iekāpa kārtējā Lūkā. Viņi izkāpa uz citas planētas tikko izveidotā jaunā lūkā un viņus sagaidīja romieši, grieķi un ķīniešu (xin) vergi. Tieši tāds pats liktenis sagaidīja arī dažus saules sistēmas bojāejā nemirušos cilvēkus, tai skaitā arī Earthshine (mākslīgo intelektu).

Tieši tā - otrās grāmatas sākumā mēs esam iemesti paralēlā pasaulē, kur Saules sistēma pastāv, planētas pastāv, taču ir viena būtiska atšķirība - cilvēce nav gājusi to ceļu, kuru esam gājuši mēs, bet gan eksperimentālā ceļā tikuši pie jau minētajiem kodoliem (kernels) un apceļo tagad tuvējākas un tālākas planētas. Šoreiz gan viņi uz katras jaunās planētas uzbūvē savu Lūku. Ir ļoti daudz līdzību ar "Īsto" pasauli, bet nobīde ir acīm redzama.

Un atkal man negribās visu izstāstīt, jo dažiem tā varētu būt vilšanās. Pastāstīšu tikai to, ka grāmata sarakstīta tajā pašā interesantajā stilā, kad visu laiku liekas, ka atrisinājums ir degungalā, bet grāmata vēl nav pat pusē. Šoreiz sci-fi bija pat vēl vairāk kā iepriekš un, protams, apraksti neizpalika, taču, kad pierasto pārveido tik ļoti, tad nekas cits neatliek kā paskaidrot pilnīgi visu - sākot ar alternatīvo vēsturi un beidzot ar faunu un dzīvniekiem.

Autors līdznostatījis senos romiešu laikus ar nākotnes tehnoloģijām, kad joprojām vienlīdz nozīmīgs ir gan vairogs un zobens, gan arī ar kodolu darbināts iznīcināšanas aparāts, taču visam pa vidu ir cilvēki.

No pirmās grāmatas varoņu ir palicis itin maz. Arī manis gaidītā Angelina nespēlē tādu lomu, kādu es gribēju, lai viņa spēlē... Patiesībā viņa ir pieminēta tikai garāmejot. Mūsu galvenais varonis nomirst jau grāmatas pirmajā pusē, taču izdzīvojusi ir viņa meita, mazmeita un, lai cik dīvaini tas būtu, arī COLU, kuru romieši uzskata par orākulu un nosauc par Colius.

Nevaru teikt, ka šī grāmata ir stipri labāka par pirmo daļu, bet nevaru arī teikt, ka ir sliktāka - abas ir vienlīdz interesantas un liek ļoti daudz domāt. Es apskaužu cilvēku (autoru), kas uz lietām, vietām un darbībām var paskatīties tik atšķirīgi. Kad tu domā, ka jau visu zini un paredzi, tad notiek pilnīgi neiespējamais.

Iesaku arī jums noskaidrot, kur tad tā Ultima atrodas, jo viņi tur nokļuva. Man, ja godīgi, tas bija neliels pārsteigums.

Grāmatai tie paši 8.5 kokoi no 10. Sērija ir piebeigta un atzīta par labu. Līdz izcilībai (priekš manis) atrisinājumā bija vajadzējis iepīt Angelinu, jo viņas nozīmi es tā arī līdz galam neizpratu.


Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.