Steve Wozniak and Gina Smith - iWoz: Computer Geek to Cult Icon: How I Invented the Personal Computer, Co-Founded Apple, and Had Fun Doing It

Jānis Rubļevskis (koko) // 2015. gada 22. martā, 16:05 // #Grāmatas

iWoz

Bilde ņemta no http://www.filmtekercs.hu/hirek/az-apple-tarsalapitoja-szerint-a-jobs-teves-kepet-mutat-steve-jobsrol

Šo grāmatu ieliku savā vajag izlasīt sarakstā uzreiz pēc tam, ka izlasīju Stīva Džobsa biogrāfiju. Toreiz komentāros to man ieteica Pauls un labi, ka to izdarīja, jo, jāsaka, ka grāmatu pat apriju, nevis vienkārši apēdu. Šis ir stāsts par cilvēku, kas uztaisīja pirmo personālo datoru.

Kā jau lielākā daļa biogrāfisko grāmatu, arī šī sākas ar pašu Stīva bērnību - vecumu, kuru daudzi no mums pat vairāk neatceras. Tieši tas ir periods, kad veidojas cilvēka personība un tiek betonēti pamati interesēm, kuras tad iespaidos pārējās dzīves izvēles. Stīvam bija paveicies ne tikai ar to, ka viņš bija ļoti gudrs, bet arī ar to, ka viņam blakus bija zinošs tēvs, kas spēja visus jautājumus izskaidrot tā, lai tā brīža bērna smadzenes to uztvertu un saprastu. Mamma, savukārt, veidoja savā bērnā pacietību un humora izjūtu - perfektais tandēms.
 
Jau agrā bērnībā Vozniaks sāka interesēties par elektroniku. Tas laikam tāpēc, ka viņa tēvs bija NASA inženieris, kas viņam sāka stāstīt visu no pašiem pamatiem: ja interesēja elektrība, tad tika stāstīts par elektroniem un līdzīgi. Šāda loģisko pamatu būvēšana ļāva Stīvam attīstīties un sākt spēlēties ar elektroniku.
 
Amurikāņiem ir paveicies ar tā sauktajiem science fair, kuriem skolēns gatavojas visu gadu un tad savu gara un roku darbu ļauj novērtēt žūrijai. Stīvam izdevās vinnēt gandrīz visas sacensības, kurām viņš bija pieteicies. Vienai viņš bija gatavojies sevišķi rūpīgi, bet pēdējā brīdī kaut kas sagāja uz īso un nodega detaļas, tāpēc bija jāpaliek mājās, taču arī neveiksmē ir skola. Visas šīs gatavošanās iemācīja jaunajam censonim pacietību, bez kuras viņa darbs būtu neiedomājams.
 
Tālāk ir Sīva augstskolas gadi, blue box izveide (tāds aparātiņš, ar kuru varēja piečakarēt telefonu operatorus un veikt tālsarunas bez maksas), esošu datoru pārprojektēšana uz papīra un vēlāk arī pirmo datoru projektēšana un pat izveidošana.
 
Jāsaka, ka ne visiem interesēs detaļas, kurās Stīvs iedziļinās - sākot jau ar primitīviem tranzistoriem un 0 un 1 vārtiem, līdz pirmajam mikroprocesora pielietojumam, pirmajām atmiņām, pirmajam Apple datoram un tā tālāk un tā joprojām.
 
Šķiet, ka Apple vēsturi zina nu jau visi, tāpēc jāpastāsta nedaudz par to, kāds bija pats Stīvs - viņš jau Apple laikos, kad bija nopelnīta pirmā lielā nauda, joprojām strādāja Hewlet Packard par kalkulatoru projektētāju - tā bija viņa sapņu kompānija, kurā viņš taisījās nostrādāt visu savu mūžu, bet viņu pierunāja no turienes aiziet. Vienīgais arguments, kas bija nospēlējis par labu Apple, bija tas, ka viņam nebija jābūt kompānijas vadībā - viņš bija līdzīpašnieks, bet līdz pat aiziešanai no uzņēmuma (formāli gan viņš nekad nav aizgājis, bet pelnījis ļoti minimālu algu) viņš vienmēr bijis inženieris.
 
Stīvs bija tas, kas atļāva daļu savu akciju pa ļoti simbolisku cenu nopirkt firmas lojālajiem darbiniekiem, kas vēlāk uz to nopelnīja lielu naudu. Viņš bija arī tas, kas uzdāvināja daļu savu akciju tiem, kas stāvēja blakus Apple izveidošanas brīdī, bet par kuriem Džobs uzskatīja: "viņi bija klāt, saņēma savu nopelnīto algu un ar to pietiek". Vozniaks bija audzināts savādāk - viņš vienmēr bija godīgs un nekad naudu nelika pirmajā vietā.
 
Pēc vienas enveiksmīgas avioavārijas Stīvs bija ieguvis tādu kā klejojošo sklerozi un pēc izārstēšanās Apple vairs tā īsti par inženieri strādāt neatgriezās. Viņš ar citu (pieņemtu) vārdu pabeidza augstskolu, viņš nodibināja arī citu uzņēmumu, kas ražoja universālās pultis.  Viņš noorganizēja pirmos lielos mūzikas festivālus, kuros izveidoja TV Tiltu ar Maskavas mūziķiem (tas bija aukstā kara laikā) - toreiz tika pazaudēts ļoti daudz naudas, bet Stīvam tas vienalga patika, jo tas bija kārtējais pavērsiens - cilvēki tajās dienās bija laimīgi un arī viņš līdz ar visiem pārējiem.
 
Jāatzīmē arī, ka Voznikas bija liels jokdaris, bet centās nevienam neatklāt, ka jokus pastrādā viņš pats. Šo gan iesaku izlasīt pašiem, jo atstāstīt tos prenkus es nespēju tik labi kā viņš.
 
Šai grāmatai bez sirdsapziņas pārmetumiem varu likt 9 kokous no 10, jo esmu par to starā, bet uzreiz jābrīdina, ka vilcēkiem, kam tehnika nav tik ļoti tuva, daudzas lietas liksies pilnīgi nevajadzīgas un nesvarīgas, varbūt pat bezjēdzīgas un nesaprotamas.

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.