Astro'Electro Acoustic Jānis Rubļevskis (koko) / 12.11.2014. 09:09 / #Dzīve / 1 komentāri
Tā nu ir sagadījies, ka Astro'n'out ir viena no manas sievas mīļākajām latviešu grupām (domāju, ka nekļūdīšos, teikdams, ka mīļākā). Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā šīs grupas koncertus es esmu apmeklējis visvairāk un nemaz nenožēloju. Ja Labvēlīgais Tips, kas nu ir katastrofāli atgriezusies, verētu būt mana mīļākā pašmāju grupa, tad Astro'n'out`tu es varētu ierindot godpilnajā otrajā vietā.
Viņiem ir ļoti interesanta mūzika. Atsevišķi gabali, manuprāt, ir tik origināli, ka bauda ir klausīties, bet atzīšu, ka līdzi dziedāt es varu tikai piedziedājumus un arī tos ne visām dziesmām. Tas varbūt tāpēc, ka es vairāk baudu mūziku kā ieklausos vārdos. Tad nu par baudījumu arī šis stāsts.
Cik bieži jūs esat bijuši uz rokgrupas sēdošo koncertu? Nu ne tā, ka sēž izpildītāji, bet zālē sēž klausītāji? Man šis bija pirmais.
Atceros kā gandrīz tieši pirms gada Galerija Rīga autostāvvietā apmeklējām viņu 10 gades koncertu. Koncerts toreiz bija labs, nedaudz palēkājām arī, bet likās tāda kā mazuma vai klusuma piegarša. Tagad es tajā vainoju Galerijas Rīga arhitektus, kas nespējuši izveidot pietiekami akustisku stāvvietu, jo Astro'Electro Acoustic bija ōsom - vismaz trīs reizes labāk kā iepriekšējo reizi.
Mēs apmeklējām koncertu Rīgā Centrālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē. Gaismu spēlēs mainījās no intīmi "neko neredzu" līdz pat "kāpēc ir tik gaišs uz skatuves?", kas radīja īpašu atmosfēru. Skaņa (vismaz tur, kur sēdējām mēs) bija vienkārši ļoti laba.
Šādam koncertam es saskatīju ļoti daudz labu īpašību salīdzinājumā ar "lēkājam līdzi" variantu:
- cilvēki klausās zolīdi un vienoti;
- cilvēki paši ir zolīdi;
- cilvēki aplaudē tad, kad jāaplaudē un nebļauj dzēruma skurbumā;
- neviens negrūžas virsū un nekāpj uz kājas;
- neviena sadzērusies meitene nelaksta ar alus glāzi tev aiz muguras, liedama tās saturu tev tieši virsū (true story);
- nav džeku, kas vemtu tev uz kurpēm;
- utt.
Es tagad pat sāku domāt, ka labprāt apmeklētu sēdošos koncertus biežāk. Varbūt tas ir vecums, bet varbūt man vienkārši patīk roks, bet nepatīk cilvēki, kas to parasti klausās?
Vienvārdsakot - fīlings bija unikāls. Labprāt atkārtotu.
Vēl tikai viena piezīme par grupas mūziku (dziļi subjektīva) - jau sākotnējie mākslinieku darbi bija ļoti interesanti un man patika, bet dīdžeja piesaistīšana pēdējos albūmos un veco dziesmu remiksos, manās acīs viņiem nākusi tikai par labu. Nevis tikai vienu - otru brīdi, bet ļoti bieži bija tā, ka skudriņas skrēja pār kauliem (esmu elektronikas cienītājs).
Žēl, ka šī koncertu sērija ir beigusies, jo es būtu ieteicis aiziet arī tiem, kas nebija, taču ceru, ka kaut kas tāds tiks atkārtots.