nobody.lv https://nobody.lv Blogs par to, ar ko saskaras koko: grāmatas, filmas, datori un dzīve. lv https://nobody.lv/uploads/img/baners/baner.png nobody.lv https://nobody.lv <![CDATA[Dienas izteiciens ]]> https://nobody.lv/blog/dienas-izteiciens https://nobody.lv/blog/dienas-izteiciens Bērns skrēja un paklupa pret galdu. 

Es: tu nesasities? 

Viņš (rādot uz kaklu): nē, nedaudz tikai nožņaudzos. 

]]>
https://nobody.lv/blog/dienas-izteiciens#comments Fri, 15 Feb 2019 20:34:21 +0200 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Dienas citāts #6]]> https://nobody.lv/blog/dienas-citats-6 https://nobody.lv/blog/dienas-citats-6 Šoreiz par naudu:

10:45:03 <@Aspic> kā tu vari teikt ka tev nav naudas, ja tev ir abas nieres?

P.S. Teksts pielāgots literārajam stilam.

]]>
https://nobody.lv/blog/dienas-citats-6#comments Wed, 21 Nov 2018 11:05:04 +0200 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Ziemas alus 2018]]> https://nobody.lv/blog/ziemas-alus-2018 https://nobody.lv/blog/ziemas-alus-2018 Mezpils JD Porteris

Katra gada beigās ar nepacietību pārbaudu alus plauktus veikalā, lai ieraudzītu kaut ko jaunu ziemas alus klāstā. Es gribu tumšu, biezu un ar izteiktu smaržu un garšu. Pagaidām vēl nekāda lielā izvēle nav - vai nu slinko vai arī nav pieprasījuma - bet šo to dabūt tomēr var. Tad nu šoreiz par trim aliņiem, ko pēdējās divās dienās esmu nogaršojis.

Cēsu Premium Porter Orange & Chocolate nopirku, jo pamanīju. Cēsu Premium Porteris (parastais), kura vairs nav un Cēsu Brūža Porteris (man šķiet, ka tie abi ir viens un tas pats), lai arī ūdeņaini, tomēr ir dzerami, taču šis brīnums jau pēc pirmā malka prasījās pēc poda vai izlietnes, jo reāli tas alus nav dzerams. Nedz šokolādes, nedz arī apelsīna garšu es tā īsti patīkami neizjutu, taču tāda pretīga ķirbja pēcgarša bija gan. Nespēju novērtēt ar vairāk kā 1 no 10, jo alus garša cauri sita gan.

Valmiermuižas ziemas alu nopirku, jo pagājšgad ziemas tumšais bija mega labs. Šogad biju vīlies un pat ļoti. Varbūt ne tik slikts kā Cēsu alus brīnums, bet par to naudu nav vērts pirkt (vismaz man). Pirmkārt, man šķita par šķidru, otrkārt, garša bija pliekana un, treškārt, pēcgarša nebija diez ko izcila. 5 no 10 - var dzert, ja dabuj par velti nevis pa 2+ eiro puskilogramā.

Mežpils JD Porteris bija šodienas izvēle. Cena par pudeli kopā ar glāzi nebija tik traka, lai arī tikai 0.33 litri (es dabūju uz akciju pa 4.99 eiro). Un, tā kā Aldaris ar savu Mežpils brendu pēdējā laikā pārsteidz tikai patīkami, kā arī sapratu, ka šo limitēto alus sēriju dabūt bez glāzes nebūs iespējams, tad paņēmu.

12 mēnešus noturēts Jack Daniel's Tennessee viskija ozolkoka mucās

Alc. tilp 10.5%... 50. pudele no pirmās mucas... Garša tiešām nedaudz atgādina viskiju. Viena pudelīte ir baudāma vairākas stundas. Biezs kā maize un stiprs kā Briedis (tas, kas Mairis). Baudu (arī rakstīšanas brīdī) ar patiesu baudu. Šķiet, ka tik piesātinātu alu neesmu dzēris vispār (varbūt vienīgi vasarā, kad nejauši dabūju kaut kādu ārzemju alu, kura nosaukums bija saistīts ar kaut kādu melno mūku vai ko tamlīdzīgu). Izdzert vakarā vienu - normāli, divus - būtu svētki, trīs - nu tas jau laikam būtu rauts, jo es baudu kā labu viskiju un tā 0.33l pietiek.

Starp citu, ja nepatīk viskijs, tad šis alus arī varētu nepatikt, taču es esmu sajūsmā (nepārspīlētā, bet sajūsmā). Tad nu šis zieminieks saņem no manis 9 no 10, jo esmu pārliecināts, ka Aldara Alus Darbnīca mani spēs vēl pārsteigt ar saviem kraft brīnumiem.

]]>
https://nobody.lv/blog/ziemas-alus-2018#comments Sat, 17 Nov 2018 21:58:26 +0200 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Neliela un nedaudz novēlota atskaite par 2017. gadu]]> https://nobody.lv/blog/neliela-un-nedaudz-novelota-atskaite-par-2017-gadu https://nobody.lv/blog/neliela-un-nedaudz-novelota-atskaite-par-2017-gadu Laimīgu

Esmu dzīvs un pie samaņas, tāpēc stipri uztraukties nav jēgas, taču gribēju nelielu atskaitīti gan sev, gan arī līdz ar to jums par paveikto 2017. gadā.

Darbs

Šis man bija gads ar jauniem izaicinājumiem. Gada laikā pamainīju divas darba vietas. No vienas (GrizzlyRiga) aizgāju labprātīgi alkatīgu mērķu sasniegšanai - lielāka alga, mazāk stresa (hipotēka prasa lielāku stabilitāti).

Pirmais darbs bija Awave AB Latvijas filiāle, no kurienes diemžēl tiku atlaists 4 dienas pirms pārbaudes laika beigām. Tā īsti man nepaskaidroja, kāpēc, bet sapratu, ka "bosam" atvaļinājuma laikā vieglāk ir atlaist nekā vēlāk čakarēties ar atlaišanu (neiedziļinājās), ja pieņemts nepareizs lēmums. Tā nu es sapratu, ka šie zviedri ir baigie mīzēji. Neko padarīt.

Tagad es strādāju starptautiskā uzņēmumā Dynatech, kas ir Dyninno grupas daļa. Laikam viss notiek tikai uz labu, jo šis amats man jau ir kādu labu brītiņu un paliek tikai interesantāks un izaicinājumiem bagātāks. Paskaties pie vakancēm, varbūt arī tu kādu vietiņu atradīsi.

Sadzīve

Šī gada divi lielie darbi bija darba istabas remotns un auto nesošās daļas remonts. Vienā vairāk ieguldīju darbu, otrā vairāk naudu. Abi iznāca ļoti labi - tehniskā izieta ar pirmo un praktiski bez aizrādījumiem, darbistabā nav tikai plauktu un jaunā galda, kurus vēl jāpasūta.

Grāmatas

Šis gads man bijis rekordists grāmatu lasīšanas ziņā: 47 grāmatas un kopumā aptuveni 15449 lapas. Konkrētāku statistiku un salīdzinājumu pa gadiem vari skatīties Goodreads statistikā

Atklājumi tikai daži: 

Ģimene

Te viss ir pavisam forši: mums piedzima otrais puika, kura vārds ir Mikus. Tā nu mēs tagad sievai esam trīs vīrieši, ar kuriem jācīnās. Domāju, ka viņai viennozīmīgi ir interesanti, bet ir arī grūti, taču mēs viņu ļoti mīlam un cenšamies slodzi noņemt... cik nu varam...

Dzīvnieki

Ja ir par ģimeni, tad jāpiemin šoreiz atsevišķi arī par dzīvniekiem: pirmkārt, mūžībā ir aizgājusi Vespa (kāmītis), bet viņa jau bija veca; otrkārt, mums pievienojies jauns mošķis - Minkāns. Mēs esam adoptējuši kaķīti no patversmes, kas ir baigais palaidnis, toties ir Čopim ir jautrāk, kaut gan viņš ir jau pensionārs un vairāk guļ kā spēlējas.

Laimīgu visiem Jauno Gadu!

]]>
https://nobody.lv/blog/neliela-un-nedaudz-novelota-atskaite-par-2017-gadu#comments Tue, 02 Jan 2018 17:49:06 +0200 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Ekrānšāviņš (Screenshot) uz Gnome Shell (aka gnome 3) ar šāringu uz Dropbox]]> https://nobody.lv/blog/ekransavins-screenshot-uz-gnome-shell-aka-gnome-3-ar-saringu-uz-dropbox https://nobody.lv/blog/ekransavins-screenshot-uz-gnome-shell-aka-gnome-3-ar-saringu-uz-dropbox Code Breakers Alpha, Beta, Gamma, Delta

Ja tev ir paveicies un esi laimīgs linux lietotājs (vēlams ar Gnome Shell nevis sūdjunitī vai ko līdzīgu), tad, iespējams, reizēm gribi arī padalīties ar kaut ko, kas stāv uz tava ekrāna, to nofocējot. Tad nu es atradu veidu kā to izdarīt ātri un nesāpīgi - viss, ko tev vajag - mācēt lasīt un mācēt izpildīt.

Uz sava datora lietoju Ubuntu ar gnome shell, tāpēc komandas būs no ubuntu, taču linuxi ir līdzīgi - atšķiras tikai paku menedžeri.

Process: 

  1. jāuzliek dropbox un jāsakonfigurē to;
  2. jāuzinstelē gnome-screenshot (programma, kas spēj taisīt screenshot uz gnome-shell desktopa: sudo apt install gnome-screenshot;
  3. jāuzinstelē xclip (programma, kas spēj tekstu iemest clipboard, lai pēc tam var pastēt, kur gribās): sudo apt install xclip;
  4. jāuzinstelē notify-osd (utilīta, kas spēj tavam Gnome Shell paziņot, ka links ir nokopēts. Ja tādu lietu nevajag, tad var aizkomentēt skriptā): sudo apt install notify-osd.
  5. nākamais, tev jāuztaisa skripta fails. Es to liku mapītē /usr/local/bin, jo tas ir skaistāk nekā piedirst sistēmu nepareizās vietās. Tātad uztaisi failu, piemēram, ar nano (sudo nano /usr/local/bin/screen-to-dropbox) un iekopē lejā redzamo kodu (ja neredzi, tad skaties github: Screenshot to dropbox);
  6. neaizmirsti padarīt skriptu izpildāmu: sudo chmod +x /usr/local/bin/screen-to-dropbox;
  7. notestē vai vispār tas viss strādā - terminālī raksti: cd /usr/local/bin && ./screen-to-dropbox;
  8. pilnai laimei pievieno shortcut pogu kombināciju sistēmā: Settings -> Keyboard -> Shortucts (tab) -> [+] (poga, lai pievienotu jaunu) -> Nosaukumu var jebkādu, bet komanda ir pilnā /usr/local/bin/screen-to-dropbox -> Uzseto sev patīkamu pogu kombināciju (man ir ctrl + shitf + 4);
  9. taisi screenshotus, kopē iekšā čatiņā un šārējies uz nebēdu.

Ja pamaniet kļūdas vai iespējamus uzlabojumus, tad esmu atvērts ieteikumiem.

]]>
https://nobody.lv/blog/ekransavins-screenshot-uz-gnome-shell-aka-gnome-3-ar-saringu-uz-dropbox#comments Wed, 30 Aug 2017 16:53:50 +0300 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Gulp un BrowserSync problēma ar scss/sass failiem]]> https://nobody.lv/blog/gulp-un-browsersync-problema-ar-scsssass-failiem https://nobody.lv/blog/gulp-un-browsersync-problema-ar-scsssass-failiem Ja pēdējā laikā esi upgreidojies uz jaunāku NodeJs un/vai citiem tik pierastiem palīglibrārijiem, kas kopā ar gulp tev veicina darba izstrādes gaitu, tad varbūt esi saskāries ar to, ka vairs nestrādā css injecēšana pa taisno webā caur BrowserSync. Ja tā, tad es izbūros nedaudz cauri.

Redz, cik sapratu, tad BrowserSync nav īsti nojēga par scss failiem, tāpēc pie izmaiņām viņš vienkārši ņem un norefrešo lapu (nez, kā agrāk tas bija ok, bet nu problēma man parādījās šodien). Zemāk ir mans gulpfile.js, bet sausais atlikums ir tāds, ka es piespiedu (26. rinda) ar gulp-if palīdzību browserSync saprast, ka tas ir tieši css fails. Ceru, ka jūs ar šo lietu nepakāsīsiet dārgās minūtes decembra izstrādes šausmonībā.

]]>
https://nobody.lv/blog/gulp-un-browsersync-problema-ar-scsssass-failiem#comments Mon, 28 Nov 2016 17:57:23 +0200 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Colin F. Barnes - Code Breakers - The Complete Series]]> https://nobody.lv/blog/colin-f-barnes-code-breakers-the-complete-series https://nobody.lv/blog/colin-f-barnes-code-breakers-the-complete-series Code Breakers Alpha, Beta, Gamma, Delta

Šo grāmatu sēriju man iebaroja Amazons, vienkārši ņemot un pirmo grāmatu iedalot par velti. Nopirku visas četras un pat dabūju kaut ko bonusā, bet par to tālāk tekstā.

Grāmatu sēriju nav jēgas aprakstīt pa vienai daļai, jo visas ir normāli turpinājumi viena otrai, tikai katrā ir kaut kas nozīmīgs un atšķirīgs. Domāju, ka var lasīt arī atsevišķi kādu no daļām ne pēc kārtas, jo iepriekšējās zināšana tikai papildina pieredzi, taču sižets būs saprotams vienalga.

Stāsts ir par Zemi pēc kodolkara, kad, teorētiski, palikusi tikai viena pilsēta pārklāta ar kupolu, lai nenāk iekšā radiācija. Tajā pilsētā viss norit forši - visi ir nodrošināti, visiem ir iešūti čipi galvā un visi dara savu darbu. Ir tikai viens mazs mīnuss - loterija par nāvi. Algoritms izlozē cilvēkus, kuriem ir jāmirst, lai varētu regulēt pilsētas populāciju.

Izrādās, ka aiz kupola tomēr arī ir dzīvība... Pārsvarā ārā plosās hakeri, roboti, kiborgi un līdzīgi personāži, kas cīnās par savu izdzīvošanu... Tā nu divi hakeri izglābj Geriju, kurš pats ir izlozes algoritma izstrādātājs, bet kaut kādu nevienam nezināmu iemeslu dēļ tomēr ir izlozēts. Tur kaut kas nav tīrs, jo viņš ir izslēgto sarakstā un tomēr - pēc nedēļas jāmirst. Kas ir vēl foršāk, viņa bosa galvā ieperinājies dēmons. Patiesībā tas ir mākslīgais intelekts, kas darbojas kā vīruss un, kuru vajag ierobežot.

Sižetu es daudz negribu stāstīt, bet tas ir spraigs - pat ļoti spraigs. Visās vairāk kā tūkstoš lapās ir ļoti maz tēlainu aprakstu - ir tikai minimums ar apkārtni, bet maksimums ar patiesu spriedzi. Nevar apstāties lasīt, jo visu laiku notiek kāds smadzeni urdošs spraigums. Atpūtas praktiski nav iespējamas, bet tieši tas lika man apbrīnot autoru - kā var četras grāmatas no vietas uzturēt patiesu spriedzi, tai pašā laikā nesačakarējot nevienu no daļām.

Nezinu kā aprakstīt lietas, lai nesabojātu lasītprieku tiem, kam nepatīk spoileri (no angļu vārda spoil), tāpēc tikai pateikšu to, kas grāmatās ir sastopams. Un tātad: cilvēki, uzlaboti cilvēki (ar implementētiem čipiem, procesoriem un mākslīgajiem intelektiem), māksīgie intelekti, mākslīgie intelekti kā vīrusi, datorā ielādēta cilvēka apziņa, kiborgi, puscilvēki, kloni, kosmosa stacijas, vīrusi, mutanti, prātu mulsinošas tehnoloģijas un vēl daudz kas cits...

Laikam jau man šī grāmata patika tik ļoti tāpēc, ka ar šādu sižetu, tādiem negaidītiem pavērsieniem un tādu spriedzi es vēl sci-fi nebiju lasījis.

Ak jā - ja kāds diezgan svarīgs personāžs pēkšņi nomirst, tad... Jā, man arī bija žēl.

Grāmatu sērijai dodu 9 kokous no 10. Zinātniskās fantastikas cienītājiem patiešām iesaku.

Bonuss: izlasot visu sēriju, kas bija sakomplektēta vienkā Kindle grāmatā (tātad es nopirku arī pirmo daļu), beigās atradu saiti uz speciālu formu, kur autors pateicas par pirkšanu un lasīšanu un, ja aizpildi formu ar saviem patiesajiem datiem, tad pāris stundu laikā uz epastu saņem šīs grāmatas prequel, kas bija reāls pārsteigums. Vēl gan to daļu neesmu izlasījis, bet noteikti to izdarīšu, kad pienāks īstais brīdis (rindā aiz vēl 60 grāmatām).

]]>
https://nobody.lv/blog/colin-f-barnes-code-breakers-the-complete-series#comments Thu, 02 Jun 2016 13:33:37 +0300 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Odrija Nifenegere - Laika ceļotāja sieva]]> https://nobody.lv/blog/odrija-nifenegere-laika-celotaja-sieva https://nobody.lv/blog/odrija-nifenegere-laika-celotaja-sieva Laika ceļotāja sieva

Normāli romāniņus plānos vākos es neizvēlos, taču grāmata tika pirkta sievai, kurai tā patika. Filmu es biju redzējis un arī man tā patika, tāpēc ķēros vien klāt, lai paskatītos, kas filmā bija izlaists.

Es parasti cenšos izlasīt grāmatu vispirms un filmu skatīties vēlāk, jo tikai veiksmes gadījumā viens otru nesačakarē. Tur ir vairāki iespējamie grābekļi: pirmkārt, filmas aktieri var neatbilst grāmatas aprakstītajiem personāžiem; otrkārt, filma vispār var sajāt grāmatu. Šoreiz kaut kā paveicās - aktieri bija daudz maz atbilstoši grāmatas varoņiem un konkrētā sasaiste man netraucēja.

Grāmata ir par kādu vīrieti, kam ir nedaudz atšķirīgs DNS, tāpēc viņš, pats to negribot, ceļo laikā. Ceļojumi ir nenoteikti un viņš tos nevar nedz paredzēt, nedz ietekmēt. Tāpat viņš nevar mainīt arī notikumus, kas jau pieredzēti. Visgrūtākais, protams, ir arī tas, ka viņš nevar paņemt neko līdzi - nedz priekšmetus, nedz drēbes, neko, izņemot pliku sevi.

Henrija sieva Klāra viņu pazīst jau kopš sešu gadu vecuma, kad viņš pirmo reizi parādījās viņas priekšā kails. Toreiz viņam bija aptuveni četrdesmit gadu. Reālā dzīvē viņu vecumu starpība, ja pareizi atceros bija astoņi gadi.

Grāmata lēnām vijas cauri abu dzīvei. Tā parāda gan smagos, gan laimīgos brīžus. Tā parāda dažādas problēmas un visu laiku ir aizraujoša. Es tā īsti pat nezinu kā to var raksturot precīzāk - laikam jau kā drāmu ar zinātniskās fantastikas elementiem, taču problemātika un pārdzīvojumi tur ir īsti.

Ir ļoti interesanti lasīt par cilvēku, kuram laiks uz priekšu iet pavisam savādāk. Cilvēkam, kurš spēj satikt sevi gan jaunībā, gan arī vecāku (tādi, protams, ilgi nedzīvo)... Cilvēkam, kas spēj redzēt un sarunāties ar tagadnē jau mirušiem cilvēkiem. Vēl interesantāk ir tas, kādu pacietību izrāda galvenie varoņi, neizstāstot par daudz, pagaidot, lai cilvēks pats atklāj notikumus, tajā pašā laikā svarīgas lietas tomēr atklājot.

Esmu redzējis daudz filmu par ceļošanu laikā, esmu lasījis daudz zinātniskās fantastikas, kur ceļošana laikā ir kaut kādā mērā iekļauta, bet šis bija kaut kas pavisam savādāks un priekš manis jauns.

Notikumu savirknējums man patika ļoti, tāpēc vērtēju grāmatu ar stabiliem 9 kokoiem no 10.

]]>
https://nobody.lv/blog/odrija-nifenegere-laika-celotaja-sieva#comments Fri, 08 Apr 2016 10:07:29 +0300 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[37 stāsti par Kārli]]> https://nobody.lv/blog/37-stasti-par-karli https://nobody.lv/blog/37-stasti-par-karli 37 stāsti par Kārli

Šī grāmata tā vien skatījās uz mani katru reizi, kad iegāju bibliotēkā. Par savējiem ir jāzina, vai ne? Tā nu ķēros pie lasīšana.

Grāmatai autoru ir daudz. Katrs no 37 stāstiem ir kāda Kārlim tuva cilvēka domas par viņu un varbūt arī par to, kas bija viņam apkārt. Tie ir stāsti par uzņēmīgu, nopietnu, mērķtiecīgu un, kad to varēja atļauties, kompānijās arī ļoti jautru cilvēku.

Mēs visi zinām par traģisko Kārļa bojāeju lidmašīnas katastrofā, bet ne visi zina par viņa dzīves gājumu. Tad nu šī grāmata, kā saka paši autori, ir piemineklis Kārlim.

Grāmatu es te nespēšu un arī nemēģināšu atstāstīt, bet es varu pastāstīt sajūtas, ko tā man sniedza. Lasīt nav nemaz tik viegli, jo runā cilvēki, kuriem hokejists bija dārgs. Runātāji ir gan ģimene, gan treneri, gan kolēģi, gan draugi.

Ir viegli lasīt atmiņas par to kā Kārlis cītīgi strādāja, neizlaizdams nevienu treniņu ne bērnībā, ne arī profesionālās karjeras laikā, kā viņš mērķtiecīgi gāja uz uzvaru. Par to, ka šķietami netalantīgam hokejistam blakus stāvējuši pareizie cilvēki un pats viņš izdarījis pareizās izvēles, lai pierādītu, ka ir Dzelzs vīrs.

Grūtāk ir tad, kad runā par sirdi plosošām lietām, par pāragro nāvi, par to, kādi bija Skrastiņa plāni, par to, ko nestāstīja prese, par visu labo, ko viņš centās izdarīt gan ģimenei un draugiem, gan arī Latvijas sportam un sportam kopumā. Ir skumji apzināties, ka tik labs cilvēks ir aizgājis tik ātri.

Par pašu grāmatu jāsaka tā - stāsti viens otrams līdzinās un reizēm pārklājas gan notikumi, gan priekšstats par Kārli, bet katrā stāstā ir kaut kas īpašs. Uz grāmatu var paskatīties arī no viedokļa: tu esi tāds, kādi ir cilvēki tev apkārt. Tāpēc priecāsimies, ka daļa Kārļa ir palikusi katrā no viņam tuvajiem.

Grāmatu šoreiz nevērtēšu ar punktiem, bet gan ieteikšu izlasīt katram - tur ir daudz labā un daudz arī pamācošā (sevišķi topošajiem sportistiem).

]]>
https://nobody.lv/blog/37-stasti-par-karli#comments Thu, 07 Apr 2016 10:57:13 +0300 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)
<![CDATA[Aina Liepiņa - Tandēms. Skudru pūžņa un dzīvokļa arhitekti]]> https://nobody.lv/blog/aina-liepina-tandems-skudru-puzna-un-dzivokla-arhitekti https://nobody.lv/blog/aina-liepina-tandems-skudru-puzna-un-dzivokla-arhitekti Tandēms

Reizēm es izlasu kādu biogrāfisku darbu par latviešiem, bet šaubos, ka tā būtu skrējis uz grāmatnīcu pakaļ šai grāmatai, ja vien Zigurds Neimanis nebūtu režisors amatierteātra studijai "Nagla", kurā jau vairāk kā gadu spēlēju arī es.

Vienā no viesizrādēm mums līdzi brauca arī grāmatas autore Aina Liepiņa. Toreiz grāmatu izlasījis vēl nebiju, bet viņa ļoti vēlējās dzirdēt objektīvu kritiku, jo, redz, šī nav pirmā viņas grāmata un par iepriekšējo esot pārmests, ka pārāk daudz aprakstītas aktrises izrādes, tāpēc te mēģināts vairāk par dzīvi. Es neko nevarēju toreiz pateikt, bet tagad vismaz varu izpausties rakstiski (gan jau rakstiņš nonāks arī līdz Ainai).

Sākšu ar to, ka grāmatā ir padaudz informācijas arī par pašu autori, jo autores un galveno varoņu ceļi dzīvē ir gājuši roku rokā - sevišķi jau ar Neimani, kuram vasaras māja (viņš tur bieži ir arī ziemās) ir kaimiņos, tāpēc nevajag samulst, ja autore pastāsta kaut ko nedaudz arī par sevi. Tas, ko viņa par sevi pastāsta arī ir kontekstā un līdz ar to interesanti.

Viena lieta ir pavisam noteikta - ja gribi saprast, kas, kurā vietā un par ko ir rakstīts, tad būs jāiedziļinās. Šajā gadījumā es nepavisam negribu teikt, ka tas ir slikti. Rakstības stils vienkārši ir tāds, ka bieži vien nav paskaidrots, kurš un par kuru no grāmatā iekļautajām personām konkrētajā brīdī izsakās. Tad nu rūpīgi jālasa un jāatcerās gan Zigurda sievas, bērnu un mazbērnu vārdi, gan arī Voldemāra sievas, bērnu un mazbērnu vārdi, nemaz nerunājot par piesaistītajiem mājdzīvniekiem un lokācijas vietām. Protams, ka visas Zigurda zivis nosauktas netika, taču iemīļoti pūkainīši gan. Vārdu sakot, ja nezināsi Šoriņa sievas vārdu, tad var gadīties, ka tavā prāta Zigurda sieva būs dzemdējusi Voldemāra bērnus un otrādi.

Cilvēki saka, ka grāmatā ir par daudz liekās gaļas. Es piekrītu, ka grāmata nesastāv tikai un vienīgi no Neimaņa un Šoriņa jokiem, ka tā varēja būt arī jautrāka, bet dialogi, kas ir pierakstīti, parāda gan autores, gan varoņu apbrīnojamo erudīciju dažādās jomās, kurām autore bieži vien velta attiecīgu teksta blāķīti. Piekrītu arī tam, ka tas blāķītis reizēm ir nedaudz vairāk kā gribētos, bet, vismaz manā gadījumā, šī informācija ir tāda, kuru man pašam gribētos zināt uz līdzenas vietas, bet es, redz, nezinu.

Bet, ja nopietni, tad ne viss ir smieklīgs un ne visam jābūt smieklīgam, taču jautrība un humora izjūta caur grāmatu vijas ļoti raiti. Patīkamākais jau tas, ka lasot, man galvā skanēja pašu aktieru balsis un intonācija.

Man jāatzīst, ka nepiekrītu autorei, ka vairāk par dzīvi, bet mazāk par izrādēm un projektiem. Viņu projekti un izrādes ir tik dziļi iesakņojušās tautā, ka tā vien gribās vairāk dzirdēt par aizkulisēm. Bija jau šis tas no "Dzīvokļa" epizodēm, šis tas par Skudru pūzni, šādas tādas lietas par brīvdabas izrādēm, bet gribējās vairāk. Tur varbūt arī tie joki vairāk nāktu laukā par skatuves dzīvi, par kurioziem un līdzīgi. Ja vēl savu viedokli sniegtu arī aktieru kolēģi un ģimenes locekļi, tad esmu pārliecināts, ka jautrums būtu pārpārēm, jo nevaru iedomāties, ka viņi neizstrādā kādu joku. Piemēram, pirms divām nedēļām biju uz izrādi, kurā spēlēja Šoriņš: kad aktieri beigās paklanījās un gāja prom caur durtiņām, tad Šoriņš tās turēja ciet, lai viens pārītis jaunāku aktieru tik viegli aizkulisēs netiek. Uzreiz sapratu, ka šādi stāsti interesētu daudzus.

Es grāmatu novērtēju ar 8 kokoiem no 10.

]]>
https://nobody.lv/blog/aina-liepina-tandems-skudru-puzna-un-dzivokla-arhitekti#comments Wed, 06 Apr 2016 10:02:00 +0300 janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)