Es izpildīju Lindai doto solījumu un aizstūmu viņas velosipēdu līdz Statoilam, lai piepumpētu riepas. Velosipēds pats par sevi itin jauns, bet pēc skata tāds tiešām oldskūlīgais sieviešu vellītis ar groziņu priekšā un sarkanu zvaniņu - kjūt (kā cute angliski). Tam velosipēdam vēl arī ir 3 ātrumi, kas darbojas nevis kā vairāku zobratu kasete, bet gan ir iebūvēti rata rumbā (es varu tagad ar terminiem kļūdīties, jo neesmu tik gudrs šajā jomā, bet nu nekura no Shimano sistēmām tur uzstellēta nebija).
Stūmiens nebija ne grūts, ne nogurdinošs, jo starp lieliem darbiem, vienkārši izvēdināju galvu... Tad es piepumpēju riepas un tāāāād...
... tad es biju pirmais puika Andrejsalā. Braucu kā lielais ar sieviešu velosipēdu, sarkana vējjaka rāmi gulēja groziņā, kas atrodas priekšā stūrei un mani mati plīvoja maigajā vējā. Sajutos tā, itkā būtu ieskatījies Foresta Gampa bērnībā. Cilvēki, kas sēdēja uz vientuļiem betona gabaliem tikai skatījās man acīs un laipni smaidīja...
Kā man patīk tomēr vasara. Pērku vienriteni.
pavasaris galvā, eh ...