Pagājušo nedēļas nogali ar sadarbības partneriem pavadīju Igaunijā vieglā ziemas atpūtā. Tā kā tas man skaitās arī ikgadējais atvaļinājums (direktors vairāk nedod), tad mēģināju izspiest no tā pilnīgi visu - sākot ar labām fiziskajām nodarbībām uz dēļa, līdz pat normālām alkohola devām, kāršu spēlēm, pirti un līdzīgām nodarbēm.
Vienu no nodarbēm var skatīt šajā video:
Tā kā pa dienu braucām uz tuvējiem kalniem, kuri nav pārāk lieli, tad Matīss izdomāja pie mājiņas, kur ir pietiekami dziļš sniegs, uztaisīt tādu normālu tramplīniņu. Piezemēšanās ļoti mīksta, sniega ļoti daudz. Saēdos arī kā tāds tīģeris.
Žēl, ka palika pārāk tumšs filmēšanai brīdī, kad bijām jau kaut ko iemācījušies. Lielākie sasniegumi: 180 grādu apgrieziens un nenokrišana, kā arī pāris reizes tālais lēciens un nenokrišana... Reizi man sanāca 270 grādi, bet paši saprotiet, kas notiek, ja ieliek kupenā frontāli - pilna mute sniega un, lai noņemtu dēli, jāmet atmuguriski kūlenis :D
P.S. Parādītā video filmēšanā neviens mājdzīvnieks nebija cietis. Arī cilvēki tika sveikā ar vieglu sniedziņu aiz apkakles.
Tas ir labāk nekā es pagājušajā ziemā, kad pirmo reizi biju aizbraucis pamēģināt snowot.
Tas bija tajā Baldones kalnā (riekstukalns laikam):
Uzvilku dēli, iemācījos nenokrist stāvot, aizgāju uz lēzeno bērnu kalnu, kur mīcījās visi iesācēji - tur skaitāmas reizes nobraucu no puskalna (bija besis braukt līdz augšai, jo līdz tai pusei nemaz nebija tik viegli tikt). Nospriedu, ka o, zajebis, vairāk nenokritu nekā nokritu - tātad māku - jāiet uz lielo kalnu un, kur trampalīns!
Iesācēja veiksme neizdevās un kājas aizgāja uz priekšu ātrāk nekā galva :D Akurāt' uz sprandas nokritu nemaz mīkstajā sniegā. Un kopš tās reizes uz nekādiem kalniem vairs neesmu bijis. :D
Es vēlreiz atkārtoju - tas ir labāk nekā es pagājušajā ziemā!