Ziemassvētki [priecīgi] Jānis Rubļevskis (koko) / 27.12.2004. 09:01 / #Dzīve / 10 komentāri
Izdomāja koko aizlaist uz Ziemassvētkiem uz laukiem pie vecākiem... Nebija būts jau pusotru mēnesi, tāpēc gan es biju noilgojies, gan arī vecāki... Viss pa kedu... Sarunāju, ka ceturtdienā es tinos agrāk prom no darba uz autobusu un tinu mājās! A redz sanāca tā, ka man tomēr plāni mainījās - respektīvi boss iedeva mašīnu, ar kuru tad man uz mājām bija jāaizbrauc un jāaizved vēl pāris cilvēciņi! Eh ku laimīgi Ziemassvētki - nebūs jākratās autobusā... Bet vai tā bija?
Pirmais patīkamais moments - Krasta iela piedirsta no sākuma līdz galam - respektīvi - no Rīgas laukā vien braucu vairāk kā stundu... Otrs moments - bija aizmirsti mašīnas dokumenti - tātad Salaspilī sagaidīju cilvēku, kas piegādāja man dokumentus! Ir ok - maucu pāri Ķeguma HES un piļīju mājās...
Es jau nobraucu pusi ceļa un tad parādījās situācija, kad ceļš nav kaisīts.. Nu nekas - es jau braucis pa tādu esmu - piļīju vien tālāk, tomēr zinu, ka priekšā kaut kur jābūt apļveida krustojumam, kuru tad nu garām palaist tā kā negribās! Nu nepalaidu arī... Sniga skaists sniegs... Čakarējās logu tīrāmais... Runāju ar blakussēdošajiem un krustojuma zīmi pamanīju ļoti vēlu... Bet tas jau nekas - sāku bremzēt ar motoru un mierīgi laidu iekšā krustojumā, kur tad sākās problēmas, jo biju pieradis braukt ar aizmugures piedziņu, taču šoreiz piedziņa bija priekšas... Laikam izdarīju nelielu kļūdu... Beigās mēģināju tomēr spiest grīdā un mašīnu izvilkt uz ceļa braucamās puses... Hmm.. Pamēģiniet šķērsām ejošu mašīnu uz ceļa, kuram apakšā ledus un augšā noblietēts sniegs kā arī savērsums ir uz pretējo pusi, dabūt atpakaļ uz dzeļu - tā iet taisni kā gājusi... Nu un jūtu, ka ir kirdik - griezu grāvī, lai vieglāka piezemēšanās, a krastiņš ta stāvs.. Apstājās mašīna, pastāvēja kādu 1/9 sekundes un apgāzās uz jumta...
Sajūta interesanta - tu jūti, kā tev sejā triecas stikli, kas tiek spiesti laukā, tu jūti kā pēc apgāšanās karājies siksnās, izslēdz aizdedzi, lai neaizdegtos nekas... Un tu visu laiku domā, cenšoties necelt paniku... Tu fiksi sauc visu vārdus pēc kārtas, lai dzirdētu atbildi, vai dzīvs... Par laimi, tu to sagaidi.. Tad centies izlīst laukā no mašīnas, attaisi siksnu un nokrīti uz mašīnas jumta, kur ir pilns ar stikliem, sagriez roku, bet sāpes nejūti.... Iesit pa stiklu, bet tavā pusē drurvis ir saspiestas un neattaisāmas... Blakussēdētājs attaisa durvis un izlien laukā... nākošais moments - dabuj laukā no mašīnas visus pasažierus un pārliecinies, ka visi dzīvi, ka nevienam nekas nekaiš... Skan pateicības vārdi tam, kas ir tur augšā, lai kā cilvēki viņu sautku - Dievs, Pērkons, Allahs vai kā savādāk... Nu un sāc zvanīties...
Piezvani fācim, kas brauc pretī, sarunā cilvēkus, kas palīdzēs tikt laukā, piezvani policijai, lai jau piereģistrē negadījumu... Patīkami ļaudis - visu piereģistrēja, visu izvilka, visu sadarīja kā nākas... Mašīnai nedaudz paspieda uz augšu jumtu, jo tas bija iespiedies pavisam uz iekšu... Izspieda priekšējo stiklu, jo tas bija nelietojams, aizvilka līdz benzīntankam, kur ielēja eļļu, kas bija izspiedusies laukā... Pielaida mašīnu un aizbrauca uz drošu vietu... Patīkami Ziemassvētki...
Nākamajā dienā aizgāju uz mežu pēc egles... Sapušķoju, vakarā nedaudz pasēdējām, iedzērām... Izsūtīju īsziņas cilvēkiem, kurus gribēju apsveikt, taču liekas, ka visus neatcerējos vienalga... Nu un ir pa kedu tagad...
Njā un sestdien tā pielēju mūli, ka vēl šodien (pirmdien) jūtos itin vārgs - tā dzēris vēl nebiju, bet nu laikam bija nedaudz sakrājies...
Es tik domāju - būtu 1,5m pa labi es gājis tajā līkumā - būtu priekšā stabs... Kas to lai zina vai es šo visu būtu uzrakstījis... Kas to lai zina, vai es vispār būtu kaut ko kādreiz uzrakstījis... Un tad tu sāc domāt - daudz ir nepadarīts un būtu žēl, ja daudz ko nepadarītu... Nedrīkst atlikt tās lietas, kas tev ir tuvas... Jāpasaka tas, ko grib teikt, lai nepaliktu nekas nepateikts... Jāsamīļo tie, kurus grib samīļot, jo dzīve ir īsa... Var pakrist uz līdzenas vietas ar seju peļķē, zaudēt samaņu un noslīkt... Un tad tu pazudīsi ar pilnu sirdi... Un tas jau vairs nebūs labi!