Šodien satiku arkārtīgi skaistu sievieti. Viņas smaids un mirdzošās acis tā vien vilka pie sevis klāt. Paskatoties vien uz viņu, pazuda viss apkārtējais, bruģis aizslīdēja prom, mājas noliecās un es ieraudzīju perfektu Dieva radību skaidrajās, zilajās debesīs, kurās bija tikai viens mākonītis, izveidots Kupidona formā.
Viņa man uzsmaidīja... mani vaigu muskuļi nespēja stāvēt mierā un pavēra apkārtējo skatienam manu žilbinošo Holivudas smaidu. Es vairs neko nekontrolēju. Acis lēnām noslīdēja līdz skaistajām apaļīgajām krūtīm, lai izlasītu lieliem burtiem rakstīto tekstu, kurš pēkšņi likās tik izplūdis, ka bija jāsasprindzina acis, lai kaut ko saskatītu.
Skatīšanās laikam bija nedaudz uzkrītoša un meitene piesarka, taču turpināja smaidīt un skatīties man tieši acīs. Sajutu tādu kā belzienu pa galvu. Likās tā, itkā kristu ar visām drēbēm dīķī un ne par ko nebēdātu, taču zināju, ka kādreiz slapjam būs jālien laukā.
Es atdevu viņai kasti ar suņu barību. Apburošais smaids neizzuda no viņas sejas. Tas bija vissmukākais veids kādā man jebkad kāds ir pateicies par suņu barību. Paldies skanēja kā sintīša solo trance remiksā... viņa to atkārtoja... tas bija kā spēlēties ar manu tā jau mazo sirsniņu smilšu kastē...
Es pagriezos un gāju prom... Pēc dažiem soļiem vēl atskatījos un izbaudīju burvīgo smaidu, ko tagad atceros vēl un vēl... Esmu kā ceļa stabs, kas stāv vienā pozā un raugās virzienā, no kura viņa varētu nākt pretī, bet nenāks, ja vien viņai atkal nevajadzēs suņu barību...
Nekad nebiju domājis, ka suņu barība ir uz kaut ko tādu spējīga.
Pag, es kaut ko nesapratu.. Tev seksīgs sievišķis atņēma suņu barību? :D Un, pričom te Mārtiņš? Kas par Mārtiņu? :D
Kāpēc gāji prom? Neba nu sakautrējies? Mājas jau tāpat bija atliekušās. ;)
Mārtiņš tika iepīts tikai tāpēc, ka es viņam paprasīju tēmu, par ko rakstīt, jo bija iedvesma. Nu un viņš ieteica aprakstīt dienā redzēto smuko čiksu... Tā arī darīju :D
A kur Mārtiņš ?