Vectēvs Jānis Rubļevskis (koko) / 06.05.2010. 08:07 / #Dzīve / 0 komentāri

Cilvēks, kurš meklē vectēvu – Vilis Daudziņš.

Abi mani vectēvi krita. Viens - sarkanarmietis, otrs - leģionārs.

Es mēģinu saprast – kāpēc?

Mamma bija nemērā laimīga, kad mēs ar brāli viņai paziņojām vārda dienā, ka dāvinam viņai un visai ģimenei iespēju vienu nedēļas nogali atpūsties garīgi. Dienā, kad visi "talkoja", mēs palīdzējām Latvijai, attīstot tās garīgumu un skatoties lugu "Vectēvs".

Atsauksmes ir ļoti dažādas. Es pieturos pie tiem, kas uzskata, ka tik spēcīgu viena cilvēka lugu izveidot ir ļoti grūti. Pamēģiniet paši noturēt skatītāju (un, kā vienmēr, bija pilna zāle) uzmanību trīs stundas no vietas un, pat mans tētis, kas bija sagatavojies gulēt, neaizmiga, ar patiesu interesi klausoties Viļa satikto cilvēku dzīves stāstos.

Nelieli komentāri no manas puses par lugu, tās saturu un visu pārējo:

Domāju, ka katrs ir dzirdējis stāstus no vecvecākiem un vecākiem par viņu brāļiem, kas cīnījušies viens pret otru pretējās frontes pusēs, bet Daudziņš tajā ir ielicis tik daudz emociju, ka ir vērts noskatīties un pēc tam atcerēties savus senčus un padomāt par to, cik grūti viņiem gājis, cīnoties par Latviju. (Es laikam vēl atdzimšanas dienas patriotisma sajūsmināts šo rakstu)


Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.