Vecie labie manējie :)

Jānis Rubļevskis (koko) // 2005. gada 6. februārī, 8:50 // #Dzīve // 11 komentāri 

Manā skolā ir tāda tradīcija, ka katru gadu pirmajā februāra sestdienā tiek rīkots absolventu vakars, uz kuriem sabrauc cilvēki no visām malām, lai satiktu skolotājus un savus vecos, mīļos klasesbeidrus... Nu un vakar bija tāda sestdiena...

Tā kā mēs klasē bijām 5 puikas starp 17 meitenēm, tad nu vajadzēja savākt maksmimālo procentu skaitu, ko no puišiem varēja savākt un tas ir 80%... Viens maita ir aizlaidies uz Angliju strādāt...

Es nu tākā jau biju nobriedis braukt, vēl divi arī bija tāpat izdomājuši, bet viens nu nekādi neļāvās pielauzties - tāpēc 5dien satikos ar šamo... Druku paskaloju smadzenes... Dzēru kā vienmēr tikai es - un jo vairāk es dzēru, jo vairāk viņš saprata, ka tomēr jābrauc - tātad iespējamais maksimums 80% tika sasniegti veiksmīgi...

Meitenes arī visas nebija vai arī bija, bet es nepaspēju viņas redzēt, jo pasākums sākās 15:00 dienā... A es vēl fūgas pārņemts ap pusvienpadsmitiem krāsoju savas istabiņas grīdu Rīgā - a pasāciens ta Daugavpilī...

Bez 15 minūtēm 17tos kopā ar FLESH biju D-psa stacijā. No turienes tad es devos pie vienas klasesbiedrenes uz dzīvokli, kur jau gaidīja vēl viena klasesbiedrene. A FLESH aizmauca pie mammas atrādīties.

Pie klasesbiedrenes dzīvoklī: nu es jau negribēju dzert, bet viņas bija paņēmušas martini, ko jau bija piebeigušas un vajadzēja vēl. Es teicu, ka martini nedzeršu, jo man ir iestājusies stiprā alko ēra. Dabuja viņas ar mani šņabi dzert (vainīgs). Iespējams, ka manis dēļ vienai no viņām varētu šodien būt ļoti slikti, bet par to es pārliecināšos vēlāk - lai jau paguļ :)

Tā nu mēs nonācām skolā pāris stundas vēlāk nekā bija plānots, pa ceļam tika iepirkta puķe audzinātājai un nedaudz vēlāk tika iepirkts vēl viens mazs šņabītis, ar ko apciemot mūsu iemīļoto vācu valodas skolotāju, ko arī veiksmīgi izdarījām.

Rezumē - biju ļoti priecīgs satikt tādus cilvēkus, kurus jau nebiju redzējis 3 gadus, kā arī priecīgs redzēt tos, kurus pieradis sastapt un sazvanīt daudz biežāk. Daudz bija runāšanas, daudz bija joku un nedaudz arī padejojām. Mani jau gribēja pierunāt dejot stripu, bet nebija jau pareizās mūzikas :)

Lai arī naktsmājas bija piedāvājusi tā kl b, pie kuras sākām pasācienu, es sapratu, ka nu laikam tomēr man no tā ir nedaudz jāaturās. Kā arī gribējās vēl nedaudz patusēt, bet viņa aizgāja projām ātrāk. Tā nu es paliku pie FLESHa un no rīta piecos cēlos, paēdu FLESH mammas pagatavotās brokastis - ēdu cik līda, bet nekad jau tos kalnus noēst nevar, it sevišķi, ja iepriekš ir nedaudz iedzerts... Tad uz staciju, tad uz rīgu un nu jau esmu sanesis šādas tādas mēbeles atpakaļ istabiņā un varu priecāties par dzīvi :)

Komentāri

Par ko Tu biji vairāk priecīgs - par iedzeršanu ar klasesbiedriem, vai par tikšanos ar viņiem?

Par tikšanos... Es vispār šoreiz biju itin skaidrā kondīcijā :) Par dzeršanu es nekad nepriecājos, bet par draugiem gan :)

Draugi vispā ir laba darīšana! Labi ka tādi izdomāti :D

Man ar vienmeer ir liels prieks satikt bijushos klasesbiedrus un ar lielu nepacietiibu gaidu SKOLAS SALIDOJUMU! :D

izklausās pēc kārtīgas atpūtas :)

Dikti jau nu simpātisks fakts, ka skolotājai par prezentu tiek izvēlēta šņabja pudele :D

Istabā kājas pie grīdas nelīp?

mans nemaz nezin, kad taads salidojums manaa sucee buus

kājas nekur nelīp :) Tagad neliels besis pēc kursa darba pabeigšanas, bet es to izdarīju...

A ar to šņabi mēs katru gadu pie tās skolotājas ejam :))))

ibio, četras reizes rakstīt niku un neviens no tiem nav pareizs! Kauns...

Vai tad tu nezināji, ka es angliski rakstu ar latviešu burtiem un tā kā es to dzirdu? :P

Beidz izrunāties!!:)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.