Vecais gads pārtop par jauno Jānis Rubļevskis (koko) / 28.12.2006. 12:26 / #Dzīve / 4 komentāri

Vecgada vakarā koko domāja... Īstenībā vēl nav Vecgada vakars, taču jūtu, ka nebūs man citas iespējas to pavēstīt, tāpēc ķeros klāt.

Nu jau man bija radusies neliela tradīcija katru gadu uzrakstīt par to, kas ir padarīts, kas nepadarīts un kas ir iesākts. Šoreiz laika trūkuma dēļ, apraksts būs nedaudz haotiskāks, bet tomēr būs ;)

Gada sākumā sāku strādāt vienā programmēšanas firmā. Darbs diezgan patika, bet dažādu apsvērumu dēļ pēc deviņu mēnešu darbības, es to tomēr pametu. Laikam bija nedaudz sakrājies privātajā un profesionālajā dzīvē, tāpēc nevarēju vairs pastrādāt un tādā situācijā nevajag čakarēt cilvēkus, vajag atkāpties.

Tajā pašā laikā necentos arī īpaši atpūsties un nesatraucos, ja radās neliela pārslodzīte un negulēšana. Tā nu es uztaisīju un arī iesāku nelielas haltūras, no kurām viena manī viesa nenormālu naidu pret darbiem, kuriem nav specifikācijas. Tā ir vienkārši cilvēku čakarēšana. Beigu beigās sapratu, ar kuriem cilvēkiem es esmu gatavs sadarboties un kāpēc. Līdz ar to – domāju, ka pēc atgriešanās dzīvē [Rīgā?] atkal būšu pieejams.

Izmantoju kopā ar FLASH EasyJet piedāvāto iespēju apciemot Berlīni. Bija ļoti jautri. Pēc tam biju aizlaidis (ar pusotra mēneša pārtraukumu) atkal uz Vāciju. Berlīne bija jau nedaudz pamainījusies, bet patīk man tā pilsēta – tur ir ko redzēt. Iesaku apciemot, ja neesi tur bijis[usi].

Tāpat gada sākumā biju arī Somijā un Čehijā. Abās vietās baudīju ziemas priekus, braukājot ar sniega dēli. Bija nenormāli jautri, pie tam izdevumu no manas puses diezgan maz. Labi, ka ir labi draugi, par ko viņiem arī liels paldies – svētīga atpūta pirms liela darba.

Izdomāju, ka nedaudz jāatpūšas no mācīšanās. Pat no atpūtas reizēm ir jāatpūšas, tāpēc paņēmu akadēmisko atvaļinājumu. Gada beigās jau man nenormāli gribās atkal mācīties, tāpēc nevaru vien sagaidīt, kad es atkal tikšu pie pasniedzējiem. Nu jau pēc mēneša man būs tas gods un laime.

Gada beigās izdomāju, ka aptuveni 7 gadus man nav bijis normāls atvaļinājums, tāpēc paņēmu 3 mēnešus pilnīgas brīvības laukos. Nu jau divi mēneši ir garām. Jūtos labi atpūties. Draugi arī nepameta un spēja pārvarēt tos 200 kilometrus, lai atbrauktu ik pa laikam ciemos. Mīlu es Jūs visus!

Ja pagājšgad rakstīju, ka šogad padomā atrast draudzeni, tad sapratu, ka šajā jomā plānot neko nedrīkst. Bija šādi tādi patīkami jūtu uzplūdumi, bet nekas nesanāca. Nākamgad šajā jomā īpaši neko neplānošu, bet vienkārši ļaušos plūsmai. Zinu, ka ir tik ļoti daudz smuku, mīļu un interesantu meiteņu, tāpēc nav ko uztraukties. Kā man onkulis teica: “Neesi tik stulbs kā es, tik agri neprecies!” Pats viņš apprecējās 36 gadu vecumā. Tā, ka man nav kur steigties.

Šogad satusēju ar daudziem jauniem cilvēciņiem, kas man palika arī ļoti mīļi. Līdz ar to uzskatu, ka gads bijis ārkārtīgi veiksmīgs. Tāpat sapratu arī to, ka esmu nedaudz atkarīgs no cilvēkiem – viens izdzīvot nevaru. Nākamā doma, kas radās: “Lai spētu saglabāt labu draudzību, to ir jākopj!”. Diezgan bieži ir tā, ka draugu bariņā tāds kopējs ir tikai viens, tāpēc sapratu, ka nedrīkst taupīt uz mobilā rēķinu ;)

Tāpat atsāku arī lasīt grāmatas, lai arī nedaudz pasmago literatūru, tomēr pašam baigi patīk. Daudz jauna uzzināju un guvu ļoti patīkamu pieredzi.

Nopirku gultu... Lielākais un labākais pirkums pagaidām. Īsts seksodroms... Tikai pie manis laukos tā īpaši nav ar ko seksot... Nu gan jau!

Nākamā gada plāni... Nu plāni ir grandiozi un daudziem jau ir ielikti diezgan stabili pamati. Un tātad – atsākt mācības un iesākt maģistra darba rakstīšanu. Pētīšu kādu no OMG bīdītajām tehnoloģijām un to teoriju. Man liekas, ka būs baigi interesanti.

Atsākšu strādāt par projektētāju, bet šoreiz laikam nedaudz pa savai tēmai, kā arī paralēli kodēšu šādus tādus vortālus, kas saistīti ar būvniecību... Pamati modulāram CMS ir jau gatavi. Nedaudz jāpiekodē moduļu pieinstelēšanu un lietotāju pieejas, tad jau uzrakstīšu speceni un varēs dot kolēģiem, lai kodē moduļus klāt.

Ir sadabūti kontakti un, ja mani ņems atpakaļ, tad atsākšu spēlēt RTU teātra kolektīvā “Spēle” pie cienījamā režisora R. Grabovska. Patīk man viņa stiliņš ;)

Ir doma beidzot atrast arī dzīvoklīti, jo kojas nedaudz sāk piegriezties. Nu gan jau kaut kā.

Esmu iesācis romāna rakstīšanu. Nedaudz apstājos pie tā, ka ir tādas lietas, ko neesmu pētījis, piemēram, kriminālistika, tāpēc jāsatiekas ar pāris ar to saistītiem cilvēciņiem un jāpaprasa, kas un kā. Līdz ar to plānos ir paturpināt arī šajā jomā kaut ko.

Vēl viens liels solis – esmu sācis mācīties latīņu valodu. Diezgan interesanti. Ceru, ka pietiks pacietības daudz maz arī to iemācīties. Ja sanāks, tad varēšu mētāties ar gudrībām.

Nu un nobeigumam – nekad neko neplāno, jo tāpat nekas īpaši no plānotā nesanāks. Vienīgais – var nedaudz domāt pareizajā virzienā, lai pareizi tā upīte cirstu sev ceļu cietajā klintī, kas ir mūsu dzīve.

Laimīgu Jauno gadu, manu mīļo lasītāj! Lai Tev piepildās visas Tavas vēlmes, cerības un sapņi, daudz veselības un daudz panākumu, un galvenais – daudz, daudz sirsnības!

P.S. Ūdenim ir atmiņa un tas satur arī tavas atmiņas. Ūdens rada mentālu saiti starp cilvēkiem. Noskaņosimies Jaungada naktī uz vienu frekvenci un būsim kopā, lai arī kur mēs atrastos ;)


Komentāri:

vārds Pljuris ;) @ 30.12.2006. 10:44

nu labs,labs rakstinsh... ;)gulta tieshaam laba(par sexadromu nezinu.neesmu meegjinaajis :) )Daudz laimes JG un lai viss ko tu esi sheit mineejis piepildaas! ;)

simbel @ 28.12.2006. 18:51

Iespaidīgi :)
Good luck arī turpmāk!

index @ 28.12.2006. 17:38

Es varu jau pieteikties uz sāls maizi? :D

Mfz @ 28.12.2006. 13:11

Laimīgu jauno gadu :)


Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.