Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Atceraties to smuko bildīti, kas parasti ir pielīmēta aiz konduktora numura trolejbusos? Tur rakstīts, ka, ja tu māki skaitīt naudu, nebaidies no tās un tev ir liela atbildības sajūta, tad tik streipuļo uz Rīgas satiksmes biroju un būsi troļļa krutaks F0R3V4... Šodien man viena tāda kundzīte gadījās...
Iekāpju troļukā pa vidējām durvīm, runādams ar cilvēku pa mobilo telefonu. Tajā pašā laikā izvelku savu braukšanas kartiņu un studenta apliecību un parādu to konduktorei, uz ko jamā pamāj ar galvu, un pats mierīgi turpinu runāt pa telefonu. Tad pēkšņi jamā man sāk kaut ko dirst virsū. Grūti saprast, jo klausījos vairāk trubā runātājā nevis viņā. Pabeidzu sarunu un pievērsos kundzītei ar 2 cm biezajām un 10cm diametrā lielajām acenēm. Un tad tik sākās:
Te nav nekāds kantoris. Izdariet vispirms pirmās darīšanas un tad runājiet pa telefonu. Iekāpjot jāparāda kartiņa vai jāsamaksā, un tad var darīt kaut ko citu.Nē nu ZB - kā man tas patika. Es jamai sāku borēt, ka esmu rādījis, ka viņa pamājusi ar galvu, uz ko saņēmu atbildi, ka viņa mājusi citam. Nu kā var redzēt 10 metrus tālāk un neredzēt deguna galā? Varbūt brilles viņai par spēcīgas? Man gan liekas, ka drīzāk viņai jāārstē sklerozi, tomēr visu laiku es mēģināju būt savaldīgs.
Tad man pieslēdzās vēl viens džekiņš ādas biksēs un ādas jakā, gariem matiem, bet neizskatījās pēc kaut kāda panka vai metālista - vienkārši stiliņš tāds daudz maz solīdam cilvēkam. Tā nu viņš sāka konduktorei stāstīt, ka trolejbusos neviens neaizliedz runāt pa telefonu un jebkurš var runāt cik uziet. Uz ko konduktores sirmie mati jau sāka celties gaisā. Viņa nolamāja to džekiņu, lai viņš nelien ne savās darīšanās un pievērsās tālāk lamāt mani.
Es, protams neesmu rupjš, bet uz jautājumu: "Ta tu tā stāvi un visu laiku paliksi pie savas taisnības, lai kāda arī tā būtu?", es atbildēju: "Protams, jo šoreiz tā ir. Vajag skatīties, kad rāda kartiņu, vajag māt tam, kas rāda, vajag atcerēties cilvēkus kas rāda un, ja to nevar izdarīt, tad jāārstējas".
Par laimi trolejbuss apstājās manējā pieturas punktā un es laimīgs tiku vaļā no šīs konduktores un viņas pārpidlītā trolejbusa.
iespējams, ka viņai kāds tikko bija uzspļāvis, vai kāds alkašs nahui pasūtījis, vai troleibusa vadītājs jestri nobremzējis un dabūjusi zilumu. varbūt vienkārši cauras kurpes un slapjas kājas piekto stundu no vietas. tas darbs man liekas trakāks par akmeņlauztuvēm.
Vecums nenāk viens :)
Man jau ar zb visi tie sabiedriskie, jo tur tādi kapeņu stāstiņi strādā par konduktoriem, ka viena diskusija ar viņu var sabojāt visu dienu.
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.