Tous à l'Ouest: Une aventure de Lucky Luke [2007]

Jānis Rubļevskis (koko) // 2008. gada 6. jūlijā, 19:43 // #Filmas

Pateicoties savai mīļajai klasesbiedrenei Olgai, kas darbojas kaut cik nelielā saistībā ar kinoteātri "Rīga", man bija tā iespēja apskatīties Oliviera Jeana Marie režisēto animāciju filmu Tous à l'Ouest: Une aventure de Lucky Luke jeb Laimīgais Lūks: ceļojums uz rietumiem. Tā kā sen neko izcilu nebiju redzējis, tad uzprasījos uz pirmizrādi.

Varētu rakstīt kaut kādu recenziju, bet negribās atstāstīt sižetu, tāpēc uzrakstīšu to, kas patika vislabāk, kā arī padalīšos ar to, kas tomēr man tajā visā pasākumā patika ne tik ļoti kā gribētos.

Par patīkamo: nenormāli sen bija tas laiks, kad es pēdējo reizi skatījos patiesi "multenisku" multeni. Ja sākumā izteikti datorizētās multiplikācijas filmas iepatikās un joprojām tās skatos ar lielu prieku, tad izteikti (vismaz izskatījās tā) zīmētās filmas mūsdienās vairs neparādās. Tā teik - patiess prieks un bauda skatīties mākslas darbus.

Patika arī tas, ka šajā filmā esmu ietverts arī es, respektīvi, tur bija viens bārmenis, kuru sauca par Koko. Koko bārā cilvēki arī kāvās. Uz jautājumu: "kāpēc tu nepiedalies kautiņā?", cilvēks atbildēja: "šodien nav garīgā. Lai jau pārējie papriecājas!".

Pārsmējies biju līks par tiem visiem bērnišķīgajiem jokiem, kas parādījās. Ja ik pa laikam paskatieties franču komēdijas, tad zināsiet, cik banāli mēdz būt viņu joki, tomēr, tā, kā iepriekš ar kolēģiem biju pasvinējis svētkus un izdzēris vienu alu, tad man bija pavisam jautri un smējos, vēderu turēdams. To pašu darīja arī visi pārējie skatītāji zālē.

Par nepatīkamo: jūs jau ziniet, kāda ir franču valoda. Vidējam latvietim, sevišķi, ja tas latvietis neko daudz no franču valodas nejēdz, tā šķiet reāli debīla un, kamēr neesi "aklimatizējies", ir pagrūti tajā klausīties un pagrūti to uztvert bez vārdiem: "Vāks, tā valoda tiešām ir stulba!", tomēr pēc pirmajām 15 minūtēm tu jau esi pieradis un ar interesi skaties, kas ta būs tālāk. Ja pareizi atceros, tad es pāris vārdus seriāla laikā pat iemācījos. Šeit es tos, protams, nerakstīšu, jo varu smagi kļūdīties gramatikā.

Ļoti liels mīnuss ir tas, ka franči nenormāli daudz muld un viņu multenes ir nenormāli krāsainas, tajā pašā laikā krāsas saglabājas diezgan gaišas. Līdz ar to lasīt subtitrus ir ļoti grūti, taču kopējā bildē iebraukt var, jo multene domāta kā lieliem tā arī maziem (patiesībā jau vairāk maziem nekā lieliem), tomēr iesaku kinoteātrim par to padomāt un citas reizes taisīt subtitrus tā, ka baltajiem burtiem apkārt ir melna maliņa, tad jebkurā fonā visu varēs redzēt.

Rezumē: uz filmu sakūdīju aiziet arī Māri, ar kuru mēs to arī nedaudz pēc tam apspriedām un rezultātā nolēmām, ka vismaz reizi vai divas pa gadu kaut ko tādu ir jānoskatās, lai atpūstos no Holivudiskā sviesta. Līdz ar to es iesaku aiziet arī jums uz šo mākslas šedevru un mēģināt izbaudīt kaut ko savādāku. Ja vēl pa rokai ir kāds mazs bērns, tad obligāti jāņem līdzi - viņam reāli patiks, es garantēju.

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.