Tīts Aleksejevs - Svētceļojums. Stāsts par Pirmo krusta karu Jānis Rubļevskis (koko) / 03.09.2015. 16:37 / #Grāmatas / 2 komentāri

Kārtējais gabals, par kuru uzzināju no Sergeja. Mani, kā vēsturisko romānu cienītāju, viņa grāmatas apraksts tā ieintriģēja, ka pirmajā grāmatnīcā, kur pamanīju šo garadarbu, nedomājot to nopirku.

Es nezinu kā pat izteikt savu sajūsmu par šo gabalu. Uzrakstīts (un, protams, arī notulkots) ir vienkārši izcili. Vēsturisku romānu ar tik sulīgiem tekstiem uzrakstīt jāmāk. Manā iztēlē viss atdzīvojās kā realitātē un nereti vilcienā cilvēki tā dīvaini uz mani paskatījās, kad es ne no šā, ne no tā sāku smieties, bet neļaujaties maldinājumam - tā nav komēdija!

Lai būtu daudz maz izprotama mana sajūsma, tad šeku ir divi citāti, ko pat iemūžināju savā instagram kontā:

 

Šinī grāmatā man ir tik ļoti radniecīgs izteiksmes veids...

A photo posted by Jānis (@janisrublevskis) on

 

 

Sasmējos

A photo posted by Jānis (@janisrublevskis) on

 

Ja tā nedaudz tuvāk sižetam, tad aprakstīti ir pirmie krusta kari. Viss notiek pakāpeniski - intrigas galmā, krusta karotāju armijas savākšana (cilvēku un necilvēku vervēšana), piesolot grēku atlaišanu pat noziedzniekiem. Un tad - skarbais ceļojums.

Krusta kari nav staltu bruņinieku izjāde baltos zirgos un cilvēku pierunāšana uz kristietības atzīšanu... Tā ir dubļu brišana, blusu ķeršana, pļēgurošana, čurāšana buņu tērpā (noģērb viens nereti pat nevar) un cenšanās paveikt savu mērķi, nežēlīgi slaktējot neticīgos.

Aprakstīts ir tiešām smags ceļojums, kurā piedalās cilvēki, kas tic, ka viņu grēki tiks atlaisti, bet tajā pašā laikā ir pārliecināti, ka viņu balva ir arī pagānu dārglietas, ēdiens un sievietes. Ja kāda kauja tiek uzvarēta politisku intrigu un/vai vienošanās ceļā, tad "Bruņinieki" jutās stipri piečakarēti. Vēl vairāk viņi jutās piečakarēti tad, ja šāda uzvara tika panākta, kad bija jācies bads.

Reizēm tiešām sāc lasīt kā interesantu vēstures grāmatu un tad attopies, ka vajag sekot līdzi, jo galvenie varoņi tomēr (laikam) ir visai fiktīvi. Tā vien prasās ņemt atkal rokā kaut ko no Aleksandra Grīna (tīzeris - drīzi būs arī kaut kas no viņa).

Sakot vairāk, es varētu sačakarēt lasītprieku, taču domāju, ka esmu salielījis grāmatu pietiekami. Vērtēju šo Svētceļojumu ar trekniem 9.5 kokoiem no 10. Izcili!


Komentāri:

koko @ 03.09.2015. 15:38

Es arī gaidu nākamo.

Asmodeus @ 03.09.2015. 13:52

Šī bija trakoti laba grāmata, autors vismaza ir izlasījis tā laika hronikas. Tā vien gribas sagaidīt to brīdi, kad nākamo daļu arī izdos latviski.


Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.