The da Vinci code

Jānis Rubļevskis (koko) // 2006. gada 11. jūnijā, 19:13 // #Filmas // 7 komentāri 

Varu palielīties, ka no sākuma izlasīju grāmatu, bet pēc tam noskatījos arī filmu Mēģināšu būt objektīvs, tāpēc no sākuma par filmu, bet tad par salīdzinājumu ar grāmatu!

Filma visā visumā ir ļoti pat laba... Domāju, ka tādam, kas nav lasījis grāmatu, ļoti interesanta un aizraujoša... Aktieru spēle ļoti laba, kaut gan esmu redzējis arī labāku Toma Henka spēli, taču bija ok :) Sižetiski arī ļoti interesanti un forši uztaisīts...

Tagad par salīdzinājumu ar grāmatu... Nu filma man likās stipri apgraizīta... Patīkami bija tas, ka zināju apmēram uz priekšu, bet aktieri nebija izvēlēti gluži pēc grāmatā aprakstītajiem (piemēram, amerikāņu bruņiniekam bija jābūt resnam, kāds viņš nebija, Bezū Fašam bija jābūt vecākam, niknākam un resnākam, taču Kolē diezgan jaunam mentam - te galīgi sajaukti vietām)...

Tagad par to, kā nebija filmā, bet bija grāmatā un otrādi. Tātad pirmais un galvenais - bija jābūt diviem kripteksiem nevis vienam. ļoti daudzas nianses bija palaistas garām tieši vajāšanas procesā (piemēram Skolotāja štāba atklāšana), bija pazaudēti daži simboli, teksti arī salaisti reizēm grīstē, tāpat arī Sīlu tā gluži nenošāva, viņš vēl paspēja aizstiept Aringarosu uz slimnīcu, bet ficē tā nebija. Ļoti žēl, ka filmā pašās beigās tika parādīts, ka Fašs pasūta Aringarosu, patiesībā viņiem palika ļoti siltas attiecības... Tā arī grāmatā rakstīts, ka Sofijas vectēvs tomēr bija Sonjērs, bet filmā atklājas, ka nē, patiesību Sofijai stāstīja vecmamma, bet filmā to izfišķoja Roberts. Tā pat ari filmā Roberts tiek parādīts gudrāks nekā vajag, atminot dažus Sofijas uzdevumus :D Starp citu Sofijai bija arī brālis (grāmatā). Un vislielākais rūgtums - pašās beigās viņiem bija jābučojas, a filmā tas nenotika... Es pat pieļautu, ka filmā viņi to varētu darīt jau iepriekš un pat kādu seksiņu pieļautu, bet laikam ļoti ticīgs režisors bija :D

Tagad par vispatīkamāko... Sākotnēji baidījos no tā, ka Sīla būs attēlots nepareizi, jo viņam tomēr ļoti liela nozīme visos notikumos... Biju patīkami pārsteigts, ka viņš izrādījās tieši tāds, kādu es biju viņu iedomājies - sāpju sagrauzts, patiesībā labsirdīgs Dieva kalps, bet dāzu neģēļu apmānīts... Viņa nāves brīdī iestājas tiešām žēlums...

Visā visumā mans secinājums - ja grāmatu esi lasījis pirms filmas, tad filmu var arī neskatīties, jo var gadīties neliela vilšanās. Ja grāmata nav lasīt, tad iesaku noskatīties filmu, papriecāties un tad izlasīt grāmatu (tas gan nedaudz sačakarēs priekštatu par tēliem, toties būs nereāli patīkami iegūt daudz jaunus pārdzīvojumus un izlasit daudz jaunas fiškas, kas ficē izgrieztas).

Komentāri

nezinu, man filma nemaz nelikās laba..

"da vinchi" lol lol lol rofl rofl rofl

izlasīji grāmatu un nemāki pareizi uzrakstīt vārdu. how cometh?

Sorre, mīļais, izlaboju ;)

P.S. Gribētu to novelt uz īpašo emocionāli fizisko stāvokli pēc nedēļas nogalē pieredzētajiem 3 izlaidumiem ;)

Pirms mākslas filmas noskatījos pa Discavery rādītās dokumentālās pilnmetrāžas filmas ar tādu pašu nosaukumu, kas skaidroja ar reliģiju un vēstures faktiem saistītās lietas. Šīs filmas tiešām liek padomāt un varbūt pat kaut ko sevī sakārtot - iesaku.

jaa, sexinju vajadzeeja! neesmu skatiijies filmu, bet laikam nevajag arii :)

Tad jau izklausās, ka nevajag skatīties to filmu tiešām, sagraus visus manus iedomātos tēlus... Starp citu, esmu lasījis četrus Brauna romānus, iesaku izlasīt Ciparu cietoksni arī, Maldu zona bija interesanta, taču ne īpaši, bet eņģeļi un dēmoni ir pārsātināti ar faktiem, taču ļoti intriģējoša...

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.