Tesa Džeritsena "Mefisto Klubs"

Jānis Rubļevskis (koko) // 2012. gada 3. aprīlī, 17:32 // #Grāmatas // 1 komentāri 

Pirms kāda laika šo grāmatu nopirku Zvaigznes grāmatnīcā uz atlaidēm. Atlaide tiešām bija tik cienījama, ka sapratu - ir jānopērk beidzot kāds misticisma romāns, ko arī izdarīju.

Kaut kad bērnībā lasīju tādu Marijas Barrettas romānu "Eleonora". Toreiz es sapratu, ka, ja grāmatas pirmajā nodaļā ir līķis un sižets jau sākumā ir diezgan spraigs, tad noteikti grāmata būs laba. Un redz, Mefisto Kluba pašā sākumā pirmais līķis - sieviete, kurai atdalīta roka un galva. Ķermeņa daļas katra savā istabā - ķermenis guļamistabā, galva - virtuvē uz grīdas un roka - ēdamistabā šķīvītī (diemžēl roka nebija viņas).

Tā nu es sapratu, ka ir jēga lasīt. Un tā arī darīju, neņemot vērā uz aizmugurējā vāka uzrakstīto brīdinājumu: "nelasīt pirms gulētiešanas", kas atsaucās jautros muļcikos nakts gaitā [lasīt: sapņoju "drausi" skaistus sapņus], bet tas jau tikai no tā, ka kopā bija 10 cilvēku līķi (vardarbīgā nāvē mirušie, jo pašmirušos neskaitam) un 2 suņu līķi (protams, arī vardarbīgi miruši).

Grāmata ir diezgan spraiga. Ir vairākas galvenās personas un ir savīti kopā itkā trīs stāsti, kas beigās savijas vienā. Ir vispasaules ļaunuma iemiesojumi un cilvēki, kas pret to cīnās. Protams, visam pa priekšu ir izmeklētāja ar krampi un līķu sekciju veicēja, kura mīl mācītāju. Nu kas var būt labāks par vairākām neaizsargātām sievietēm? Tieši tā - vēl vairāk neaizsargātu sieviešu un nevienam nezināms ļaunums, kas viņas ik pa laikam panogalina. Protams, bija arī vīrieši, kas centās tās sievietes aizsargāt, bet ne jau vienmēr viņiem tas izdevās... Iespējams, ka pat vispār neizdevās.

Grāmata ļoti primitīvā veidā, bet nedaudz atsita Dena Brauna garadarbus. Tas laikam tāpēc, ka jebkuru simbolismu, kas saistīts ar kaut ko vecāku par 19. gadsimtu, nu jau pieņemts piedēvēt Braunam, bet nav jau tik traki. Šoreiz nekas nebija pārspīlēts un neviens pusbeigts neskraidīja pa Vašingtonu, priecājoties par brīmūrnieku garadarbiem.

Ja godīgi, tad atrisinājums bija diezgan negaidīts. Patiesībā pa pusei negaidīts, jo pusi atminēju, bet otru pusi nē... Un visu grāmatas gaitu manas aizdomas krita uz galīgi citu cilvēku... Tātad - priekš manis bija labi sarakstīts.

Krimiķu faniem varētu patikt. No manas puses būs 9 kokoi no 10. Bet tas laikam tikai tāpēc, ka sen neko tādu nebiju lasījis.

Komentāri

paldies par atsauksmi :) noderīga!

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.