Teātris: "Anna Kareņina" Jānis Rubļevskis (koko) / 05.01.2011. 10:15 / #Dzīve / 0 komentāri

Pateicoties savai mīļotajai, pēc ļoti ilga Nacionālā teātra lielās zāles neapmeklēšanas perioda, bija tā iespēja tur noskatīties izrādi "Anna Kareņina".

Biju dzirdējis tikai vienu atsauksmi, kas nebija spoža - cilvēks bija aizgājis pēc pirmā cēliena prom. Nenosodu... Būtība nosodu gan - kamōn - no kino var iet prom, bet ne no teātra! Pie tam vēl no tik spēcīgas izrādes.

Pati izrāde man šķita diezgan smaga, lai neteiktu, ka pat diezgan ļoti samaga, bet patīkama.

Man patika:

• Aktierspēle - nu vienkārši perfekta. Apskaužu tos aktierus, kas tā māk nospēlēt;
• Savdabīgs minimālisms skatuves iekārtojumā un rekvizītos, ko ļoti labi apspēlē. Reizēm liekas, ka ir tāds amatierisma šarms, bet profesionāli nostrādāts;
• Tērpi - ir tāda sajūta, ka esi ticis pagātnē - vīrieši zolīdi, vienmēr slaidi, sievietes korseškleitās - krūtis uz priekšu, kupli svārki - nu prieks skatīties;
• Mūzika vienkārši fascinējoša - gribētos soundtrack, bet šaubos, ka varēs dabūt.

Man nepatika:

• Par daudz runāšanas - monologi un dialogi ir ļoti spēcīgi un dvēseli ārdoši, tomēr tādi, ka vietām var klausīties kā radio lugu un pat neskatīties uz aktieriem. Kā māte teica: "tas ir Tolstojs". Domāju, ka mans režisors būtu dikti daudz no tās muldēšanas izmēzis laukā, bet nu neko tur nepadarīsi;
• Nekā nenotikšana monologu/dialogu laikā - atsaucas uz pirmo punktu. Tiešām paliek neinteresanti tikai klausīties skaistos vārdos, kad nekas cits uz skatuves nenotiek. Protams, ir vietas, kur to visu mēģina atsvaidzināt, bet pamatā tikai pirmajā cēlienā, piemeram, ainā, kur sarunājas karavīri maršējot ar krēsliem rokā vai otrā cēliena dialogi balles laikā, kad citi dejo. Tomēr uzskatu, ka par maz tās skatuves kustības. Nu to es varētu tā kā uz režisora sirdsapziņu novelt.

Verdikts: kopumā izrāde patika ar savu vēstījumu un to, cik spēcīgi to visu spēja nospēlēt aktieri. Ceļš līdz mājām pagāja pusdialogā (lasīt: es muldu daudz vairāk kā draudzene) un pārdomās par izrādi - nebija tāds sausais "aha - bijām uz lugu".

Pacietīgajiem iesaku noskatīties. Tiem, kam teātris nav tik tuvs, iesaku aiziet uz kino un noskatīties kārtējo bezprātradījumu gaļinieku :)

Dodu izrādei 7 kokojus no 10. Tik maz tāpēc, ka pārāk izstiepts - varēja arī īsāk un interesantāk.

Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.