Tā pat ne par ko

Jānis Rubļevskis (koko) // 2006. gada 9. augustā, 6:34 // #Dzīve // 2 komentāri 

Šorīt kā normāls cilvēks iekāpu troļukā... Pirmais patīkamais moments - konduktore nevar izdot no 50 santīmiem :D Kruta... Nu nekas - pēc vienas pieturas viņa jutās jau diezgan bagāta, lai izdotu :)

Nākamais pārsteiguma moments... Sēžu krēslā, lasu grāmatu un jūtu, ka kaut kas tā diezgan apņēmīgi nāk tieši pie manis... Nodomāju, ka kāda tantiņa grib apsēsties - ignorēju un turpinu lasīt... Tad, man uz kājas tika uzlikta soma... Nu ko - nācās vien pārtraukt lasīšanu un paskatīties uz atnācēju... Tavu pārsteigumu - tā tak Sintija (lasīt: Santīms)... Izrādās, ka jamā arī laiž uz darbu... Neuztraucieties - viņa gribēja pastāvēt un līdz ar to es dabūju sēdēt līdz pat galam...

Noskaidrojās pāris lietas par pāris mums kopējiem pazīstamiem cilvēkiem un parunājāmies bikīt kā kuram iet... Forši sākt rītu, satiekot kādu cilvēku, ar kuru ir forši parunāt tā pat ne par ko!

Komentāri

a es šodien braucu un viena tantiņa noģība autiņā.. Neko nedzirdēju, tik skatos, ka visi tā aktīvi sāk rosīties pie durvīm.. un tad pamanīju, ka ceļ no zemes augšā tantiņu.. nu a ko es? a es tik klausos tālāk mūzonu un skatos ārā pa logu :)

Tev vajadzēja skriet klāt..palīdzēt tantukam..veikt mākslīgo elpināšanu, sirds masāžu..

P.S. Ja noģībtu jauka meitene gan jau nesēdētu un neskatītos pa logu ;)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.