Svētie pauti, sniedziņš uzkrita!!!

Jānis Rubļevskis (koko) // 2010. gada 2. februārī, 13:27 // #Spams // 6 komentāri 

Nezinu, kas vairāk, besis vai smiekli nāk par to, ka visiem nabadziņiem pēkšņi ir nenormālā šaize, ka sniedziņš uzkritis nedaudz par daudz... Protams, jāpiekrīt, ka ceļu kopēji un sētnieki nav līmenī, lai arī sen jau varēja šitām lietām sagatavoties, bet nu vienalga... Brēcēji, sniegu neesat redzējuši?

Ta nu gan stihija! Kad biju mazs, tad gandrīz katru gadu sniegs bija tā, ka fācim līdz cingelim un vairāk. Man ar manu mazo "midget shmidget" augumu vispār bija jāpārvietojas peldot, un bija labi... Cilvēki brida, tīrīja utt...

Žults man uz jums... Priecāties par sniegu vajag!

Un nevajag man tagad te ar kaut kādiem: "Ja tev būtu no rīta jārok mašīna laukā!" vai: "ja tev būtu jāstumj autobuss!". Ja būtu, tad raktu un stumtu. Jau vakar to darīju un patika!

Komentāri

Taisnība vien tev ir. :) Personīgi man arī tas viss īpašu stresu nesagādā, drīzāk izkustos beidzot normāli tīrot sniegu. :)

Šorīt kopā ar 3 bēdubrāļiem rakām vaļā mašīnas pie mājas. Kad pārējie bija izkustējušies, paliku viens un nedaudz uzkāros uz valnīša. Viens garāmgājējs pats sāka man stumdīt mašīnu, kad redzēja ka man īsti nesanāk izkustēties. Pēc tam uzprasīju kur dodās un vai nevajag aizvest. Tas viss kopumā radīja praktiski tikai pozitīvas sajūtas no rīta. :)

Vienīgais kas šad tad raža bažas ir citi autobraucēji uz ceļa, kad dažreiz, liekas, nav pamanījuši ka ārā tomēr ir ziema.

Nu par autovadītājiem jā - tas jau kultūras jautājums..

Par to stumšanu - es arī, ja redzu, ka vajag palīdzēt, tad skrienu klāt ;)

Es gan šorīt pusotru stundu (no ~9:30 līdz ~11:00; tā ap 10:00 bija jābūt darbā) mēģināju no pagalma tikt ārā. Cilvēkiem apkārt pilnīgi pofig - bēg pa gabalu. Viens ar mikriņu gribēja iebraukt pagalmā ap 10:30, nedaudz iegriezās, ieraudzīja, ka "viens tur iesprūdis" (un nobloķējis iebrauktuvi/izbrauktuvi no pagalma), paminās atpakaļ un aizbrauca. Cits, taksists, aiz manis apstājās - nu dikti negribēja palīdzēt, pat par spīti tam, ka man garām netikt, bet es uz ledus esmu uzsēdies un bez helpa nekur netieku. Kāds gājējs, droši vien nama iedzīvotājs, pamanījās visai negatīvi izteikties par to, ka es, redz, esot uz ietves uzbraucis - nācās atbildēt, ka man arī nav nekāda prieka mēģināt tur izbraukt, stundu jau mokos utt - tad onka saprata, ka būtu labāk paklusējis.

Kopumā jau sniegam nav ne vainas, tik vot ar rakšanu vien nepietiek... Un ja izpalīdzīgu cilvēku tuvumā nav (vien veci, nīgri onkas, kas stāv un pukst), tad tas sniegs uzdod arī pa nerviem. It īpaši, ja nākas darbu tā pamatīgi nokavēt.

Viena lieta gan šā rīta piedzīvojumos iepatikās - pārliecinājos par to, ka tad, kad motors nespēj izkustināt auto, jākāpj ārā un pašam jāstumj - tā ir lielāka iespēja viņu izkustināt. Pat ja nav, kas pedāļus spiež.

Jā, binary! :) Es to arī izmēģināju šorīt! :D Diemžēl tomēr nesanāca... :)

Izcila filosofija :D Bet jā - patiesība vien ir :)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.