Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Nesen iznāca tāda filma "Bada spēles" (nesen, tas ir kāda gada robežās). Zināju, ka daudzi aizrautīgi lasa grāmatas, bet nenocietos un noskatījos. Un, še tev, manā pozešinā (no angļu vāra "possession") nokļuva visas trīs Zvaigzne ABC izdotās grāmatas.
Ja godīgi, pēc filmas noskatīšanās man nebija ne jausmas, ka ir vairāk par vienu grāmatu. Un tas ir pats foršākais - grāmatas papildina viena otru, taču katrai no tām ir beigas... Un tādas beigas, ka neprasās pat īpaši pēc nākamās grāmatas (nu labi, pēc otrās grāmatas prasās, bet tas tā).
Kā teica viens onkulītis manā apkaimē, kad viņš nostājās ar lodlampu pie sirseņu pūzņa: "Nu ta pa vīnam!" (tas sēliskajā izloksnē: nu tad pa vienam).
Pirmā grāmata ar tādu pašu nosaukumu kā visai triloģijai: Bada spēles. Šo es lasīju ar interesi un meklēju saistības ar filmu. Patiesībā grāmata man beidzot ļāva saprast filmu līdz galam, jo aprakstīt var daudz labāk kā parādīt.
Tātad, grāmata ir par to, ka, pēc kaut kādiem smagiem kariem un citiem lieliem sūdiem, Amerikā (protams Amerikā, jo nekur citur jau nekas nevar būt) ir palicis tikai "Kapitolijs" un divpadsmint pakļautie apgabali. Kapitolijā viss ir forši un visi dzīvo pārticībā un priekos, bet katrā no apgabaliem cilvēki smagi strādā un cieš badu. Reizi gadā notiek bada spēles - tas ir atgādinājums par to, ka apgabali mēģināja sacelties pret Kapitoliju un viņus nospieda uz lāpstiņām.
Bada spēlēs piedalās no katra apgabala pa diviem dalībniekiem: puisis un meitene, kurus izvēlas izlozes kārtā. Tas, kā notiek izloze un citu sviestu, jālasa būs pašiem, bet spēļu galvenā ideja ir tā, ka visi izlozētie dalībnieki cīnās speciāli aprīkotā zemes pleķī viens pret otru. "There can be the only one," teiktu Kalnietis. Tieši tā - spēlēs var vinnēt tikai viens, bet visiem pārējiem ir jāmirst.
Protams, asiņu ir daudz, ir mīlestība, kaislības, daudz sāpju un relatīvi labs vai relatīvi slikts iznākums, kurā Katnisa (galvenā varone) reāli piečakarē visus un Kapitoliju tajā skaitā. Man liekas, ka viņa pārcentās, bet to uzzināsim nākamajās grāmatās.
Otrā grāmata Spēle ar uguni sākas tieši tur, kur beidzās pirmā - Katnisa ir izbesījusi Kapitoliju un (uzmanību - spoileris) kopā ar savu draudziņu atgriezusies savā apgabalā, kur, pirms uzvaras brauciena pa visiem rajoniem, viņu apciemo Kapitolija prezidents. Prezidents liek Katnisai tēlot labi savu lomu un likt pat viņam noticēt, ka viņa mīl savu draudziņu (Jāpiemin, ka tur ir mīlas trijstūris, kuru nojautīsiet, lasot grāmatu). Ja viņa nepaklausa, tad mirs ļoti daudzi cilvēki, jo izskatās, ka katnisa uzkurina ļaudis... Nu nevis seksuālā, bet gan emocionālā ziņā - ļaudis grib, lai kapitolijs cieš.
Tūre beidzas, bet tas neko daudz nepalīdz, jo ir pietuvojušās nākamās "Bada spēles", kuras ir 75. pēc kārtas. Tas nozīme, ka tie ir "Ceturkšņa spaidi" un katros ceturkšņa spaidos ir citi noteikumi. Šoriez tie ir tādi, ka spēlēs jāpiedalās pa diviem uzvarētājiem no katra apgabala... No shit deizī! Katnisai ar savu štuceri atkal ir jāpiedalās slaktiņā.
Šoreiz grāmata beidzas nedaudz savādāk - paliek dzīvi daudz vairāk cilvēku, kas uzsākuši bada spēles, bet vai tas ir uz labu? Sākas revolūšins.
Trešā grāmata Zobgaļsīlis, tā pat kā otrā pēc pirmās, sākas tieši tajā vietā, kur beidzās "Spēle ar uguni". Katnisu uztaisa par revolūcijas simbolu - zobgaļsīli. Apkārt ir apjukuši cilvēki (stipri apjukuši - daži pat dzīvo mīksti polsterētās sienās). Meitenes apgabals ir noslaucīts no zemes virsas, bet daļa ir paglābušies 13. apgabalā, kura reāli "nav" (nu tjipa nav - visi dzīvo pazemē un ēd pazemē audzētu cūku gaļu un glumu sautējumu).
Tajā pašā laikā Katnisas štuceris tiek spīdzināts Kapitolijā, kas viņai nereāli nepatīk, bet kam tagad viegli?
Šī no grāmatām ir ar vislielāko spriedzi - visu laiku kaut kas notiek... Kaut kas šauj, kaut kas mirst, kaut kur atkal sprāgst, kādu spīdzina, kādu sadragā mutanti, kāds iekrīt lamatās, kāds noindējas no gāzes un kādam galvā bultu ietriec Katnisa.
Visa trešā grāmata ir viens vienīgs gaļas gabals. Ja uztaisīs trīs filmas, tad šajā būs tikai un vienīgi specefekti un 3 reizes dažas bučas. Šo pat varētu uztaisīt par puslīdz šausmenīti ar pretīguma efektiem.
Revolūcija uzņem apmērus un... Kas to lai zina, kas vinnē un kas zaudē, bet, ja ir lasītas pirmās grāmatas, tad līdz šīs beigām netikt būtu tas patas, kas kristietim pamīlēties ar kaimiņa sievu, zogot tēva naudu un nogalinot pagastveča suni. Vienvārdsakot - nebūtbūtlabi!
Grāmatas ir dižpārdoklis un ierauj sevī... Tā vien gribās lasīt un lasīt, bet man nav ne jausmas vai nianses paliks atmiņā arī pēc gada, tomēr izklaide ir laba.
Sievietēm neiesaku lasīt pirms miega (vismaz trešo daļu ne), jo, ja ir pietiekami laba izvēle, tad sapņos var sanākt noskatīties uz to, kā deg āda un mirst bērni, jo autorei padodas izdomāt dažādus nāves veidus.
Visām trim grāmatām dodu pa 9 kokoi no 10, jo izklaide bija laba un nebija tā, ka kāda no grāmatām būtu sliktāka par iepriekšējo. Lasījās arī ļoti viegli un ātri, neskatoties uz daudzajām lapām (kopā: 1172).
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.