Stīvens Kuntss - Arhivārs

Jānis Rubļevskis (koko) // 2015. gada 4. septembrī, 11:17 // #Grāmatas

Sieva teica, ka viņai neesot, ko lasīt, tāpēc ieskrēju rozē un paķēru pirmo romānu, kas patrāpījās pa rokai. Izrādījās, ka nemaz nav tik slikts.

Ko es varu pateik par kriminālromāniem? Tās ir tādas grāmatas, kuras lasīšanas brīdī dikti aizrauj, taču jau pēc pāris mēnešiem ir grūti atcerēties pat sižetu. Domāju, ka ar šo grāmatu būs tāpat, taču spriedze bija, līķi bija, intriga arī bija - viss, kas normālam krimiķim pienākas, tāpēc izklaidei ir ļoti labs.

Karmelini ir kramplauzis, kurš piekritis pirms daudziem gadiem strādāt CIP. Ja nebūtu piekritis, tad būtu sēdējis. Tā nu viņš pamatā nodarbojas ar durvju atmūķēšanu un noklausīšanās ierīču izvietošanu, par ko saņem normālu algu. Paralēli viņam kopā ar kādu citu izbijušu kramplauzi ir atslēgu veikaliņš, kurā tiek testēta jaunāko atslēgu un sefu atmūķēšana. Viss ir labi, kamēr Karmelini netiek nosūtīts uz CIP slepeno mītni. Kādēļ? Īsti neviens nezina.

Kas ir tālāk? Tālāk ir līķu kaudzes, slēpšanās, mukšana, savu amata prasmju izmantošana un ļaundaru atmaskošana. Protams, tas viss ir saistīts ar veciem KGB dokumentiem, kas, iespējams, norāda uz Savienoto Valstu valdībā augsti stāvošas amatpersonas saistību ar bijušo Padomju Savienību. Kā arī tikpat klišejiskas lietas kā sievietes, kuras aģents pielaiž pārāk tuvu sirdij...

Ar ko šis krimiķis atšķiras no citiem? Nu es tā īsti nezinu - visos ir līķi, intrigas, meli, kļūdas un apskaužama veiksme gadījumos, kad uz tevi šauj vairāki ar automātiem, bet trāpi tikai tu. Varu atzīmēt tikai to, ka spriedze saglabājas visu romāna gaitu. Brīžos, kad šķiet, ka Karmelini vajadzētu nedaudz atpūtu, notiek atkal kaut kāds sižeta pavērsiens ar šaušanām, mukšanām, pakaļdzīšanām un līdzīgi. Vienvārdsakot - vilcienā ap pusastoņiem no rīta man miegs nenāca.

Viena lieta gan man sāka kretinēt - Karmelini domās ik palaikam sevi salīdzina ar Džeimsu Bondu: Bonds to... Bonds šito... Es nevaru kā Bonds... Es gandrīz vai kā Bonds... Gribējās tās lapas raut laukā, bet varbūt tas tikai man vienam tā.

Grāmtu vērtēju ar 7 kokoiem no 10. Nevis tāpēc, ka būtu slikta, bet tāpēc, ka es pēc gada pacelšu un nespēšu atcerēties, par ko tad tur īsti bija rakstīts.

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.