Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Paldies mīļajiem, kas piedalījās stāsta turpinājuma veidošanā... Izskatās, ka līdz daudz maz sakarīgam nobeigumam tomēr netikām. Tiesa gan apmeklējums vakar uzauga. Tā kā nezinu, no kurienes nākuši, tad nevaru pateikt vaininieku, bet pieļauju ka daļa varēja nākt no TM raksta par karstumu vai no pūka mazās reklāmiņas.
Tad nu nolēmu es uzrakstīt savu īso nobeigumu, taču te var mierīgi turpināt kopdarbu...
Tātad - cik tālu tikām? Mums bija Ansis Kreisā Ola Zilais Pauts, Mazais sīkpridis, daudz vardes, neviens džins, slāpstošas zelta zivis, Ķirzaka, cālis, Vojevoda Afigennijs, Puķuzirnīc... Beigās nonācām līdz tam, ka palika ķirzaka, viņa bija veca un aptiekā viņai na haļavu zāles neviens nedeva...
Turpinājums:
Tā ķirzaka lēnā gaitā pārgāja pāri treideviņiem kalniem, pārpeldēja treideviņas jūras, izgāja cauri trejdeviņiem mežiem, izbrida trejdeviņus purvus utt utjp... Beigās nonāca viņa lielas alas priekšā... Ala bija izcirsta baltā kalnā, kurš apaudzis ar retiem krūmājiem, vietām pavīdēja pa kādam ziediņam un vēl retāk redzēja kādu prāvāku koku... Skats tomēr bija diezgan drūms, bet, tā kā ķirzaka veca, krusti sāp un vēl nežēlīgs karstums, tad viņa nolēma ieiet alā, lai atvilktu elpu un vēsumā nedaudz pagulētu...
Sākotnēji plāns bija pat ļoti labs, bet tad notika kaut kas pavisam neticams... Izrādījās, ka ala pieder Ansim Kreisajam Olai Zilajam Pautam, kas pēc kāda laika pārradās mājās. Tā kā ķirzaka bija nedaudz pārmainījusi iedzīvi (pārbīdījusi vienu akmeni citur, lai var normālāk izstiepties), Ansis Kreisā Ola Zilais Pauts paklupa uz tā pārkārtojuma sekām un krita ar feisu pret zemi, tādā veidā nejauši nobučojot ķirzaku, kas cēlusies no Mazā Sīkpirža oliņām... Un notika brīnums - zintnieks pārvērtās par vecu ķirzaku un momentā samīlējās tajā, kuru nobučojis...
Un tā ķirzakas kopā tajā alā laimīgi dzivo vēl šo balt[meln?] dien.
nevajag piemirst, ka jūs varat sportot iepriekšējā raksta komentāros un varbūt tās beigas būs pavisam savādākas :)
ģenitālas beigas ..
un tomeer beigas biaj laimiigas ;)
Nabaga tavi bērni, kuriem nāksies klausīties vakara pasaciņas :D
Šis izcilais stāsts līdzinās Einfelda stāstiem ar savu dziļo jēgu :D
ģeneālas beigas :D
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.