Šērlija Endrūza "Atlantīda - zudušās civilizācijas noslēpumi" Jānis Rubļevskis (koko) / 02.04.2012. 15:44 / #Grāmatas / 0 komentāri

Tie, kas mani zina, zina arī to, ka es aizraujos ar senajām civilizācijām. Nē, tas nav tādā līmenī, ka es varētu nosaukt konkrētu Acteku priesteri, kas konkrētā vietā, gaisā pacēlis kristāla galvaskausu, būtu no miroņiem atmodinājis briedi visas hipotēzes par to, kurā vietā konkrēti atradusies atlantīda. Es pat neesmu Platona "Kritiju" lasījis, bet ik pa laikam tomēr palasu kaut ko par tiem laikiem, tām zināšanām un notikumiem.

Tā nu es nopirku Jānī Rozē šo grāmatu tīri intereses pēc - ko gan viņa spēs tādu uzrakstīt, ko es vēl neesmu lasījis?

Ziniet, un ir gan uzrakstījusi, bet vai tam ticēt, domājat paši (lielākajai daļai es pats neticu).

Tātad, cik sapratu, tad autore no bērnības jau interesējusies par Atlantīdiešiem (jā - grāmatā viņus nedēvē ne par Atlantiem, ne Atlantiešiem, bet par Atlantīdiešiem), tāpēc vecumdienās nolēmusi visu, ko zina, aprkastīt. Īsumā - viņi bijuši ļoti attīstīta civilizācija (tas rakstīts visur), viņi dzīvojuši saskaņā ar dabu līdz mirklim, kad, līdzīgi kā mūsdienās, materiālais palika svarīgāks par garīgo, viņi piekopa tumšo maģiju, lidoja uz dajebkā (izmantoja levitāciju) un bija pazīstami ar augsti attīstītiem (atom) ieročiem.

Viss jau būtu labi, bet tas kaut kā nelīmējas ar to, ka viņi, būdami tik ļoti attīstīti un gudri, ticēja velnam, upurēšanām un dzīvoja diezgan primitīvu dzīvi, kur laukus neapstrādāja ar smago tehniku, bet... Nebrauca ar metāla kuģiem, bet mazām laiviņām... Un vispār, tur tā pa riktīgam viss arī nebija pateikts - apkārt un riņķī utt.

Ja papēta izmantotos avotus, tad visvairāk autore atsaucas uz ņekiju Edgaru Keisiju, kas nav nekas cits kā medijs. Ja papēta tuvāk, tad izskatās, ka autore ļoti daudz atsaucas uz visādiem medijiem (arī Blavatska pieminēta, kas tik ļoti iecienīta mūsu mīļajam autoram Muldašovam (blogā: te un te)). Es pilnīgi pieļauju, ka savādāk jau nevar šīs grāmatas uzrakstīt, jo reālu faktu ir daudz par maz.

Ja runā par pašu grāmatu, tad tas ir pirmais šāda tipa darbs, ko es lasīju. Ar šāda es domāju tikai to, ka ir strukturizācija un aprakstīts viss smuki pa nodaļām un pat hronoloģiskā secībā. Ja to visu pieņemtu kā faktu, tad mierīgi skolā no šīs grāmatas varētu mācīties vēstures stundās, jo salikums un pieraksta veids ir vienkāršs un labs.

Tā īsti nevarēju izdomāt, kādu tad atzīmi likt, bet nosliecos uz 6.5 kokoi no 10. Struktūra un lasāmība ļoti forša, bet man kaut kā saturs uzticību neviesa. Ja tas būtu nosaukts par fantāzijas lidojumu, tad būtu 9 kokoi :)


Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.