Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Šodien tāda ļoti dīvaina diena, kad jūtos kā saraustīts starp divām pasaulēm - viena puse ir melnajā, otra - baltajā. Ir tāda jautra pacilātība, bet iekšās kaut kas tomēr urd un man šķiet, ka es zinu, kas tas ir:
Kopš es sevi apzināti atceros, es vienmēr esmu mācījies. Pirmais, ko es atceros no lielās dzīves skolas - centrifūga un lauzta roka, bet 6 gadu vecumā tas viss globāli mainījās - dzīves skolas kvalitāte pārvērtās zināšanu iegūšanā no dižajiem pasaules prātiem - es sāku mācīties pirmajā klasē.
[..] tā man pagāja pamatskolas gadi. Vēlāk es iestājos vidusskolā.
[..] tie tikai bija notikumi, vai ne? Bet ar to es neapstājos - es iestājos augstskolā.
[..] un to es darīju vairāk kā 3 gadus, bet arī ar to man nepietika - es iestājos maģistratūrā.
[..] tieši tāpēc es paņēmu pirmo akadēmisko atvaļinājumu.
[..] un sapratu, ka tādēļ man jāpaņem otrs akadēmiskais atvaļinājums.
Pašlaik es maģistratūrā jau esmu kādu piekto gadu. Visus kursus esmu izmācījies. Sava lunisma dēļ neesmu nodevis vienu kursa darbu un man ir palicis tikai maģistra darbs. Un tagad jautrākais - sēžu kā mērkaķis uz nolauzta koka sprungulīša un nesaprotu, kāpēc ir grūti sēdēt, jo, redz, es jau nezinu, vai es jau esmu izmests vai nē?
Rītā ietērpšos savā vislabāk izgludinātajā uzvalkā, apģērbšu baltu kreklu ar perfekti stērķelētu apkaklīti un uzlikšu kaklā labāko brāļa šlipsi (kāpēc valkāt savējo, ja var izmantot viņa?), nospodrināšu kurpes tā, ka redzēšu tajās savu stiklaino acu atspīdumu un došos uz skolu uzzināt savu likteni. A, ja nu man viņi dod vēl vienu iespēju līdz 10. datumam visu nokārtot? A, ja nu nedod? A, ja nu man skolas gaitas ir beigušās un vairāk sirsniņā nebūs tas patīkamais uztraukums, kad var pirmajā septembrī ar kursabiedriem aiziet, iedzert kādu aliņu un pasmieties par to, ka sesija vēl tālu.
Nostaļgiskās šausmas pārņem manu vasaras novājināto ķermeni, kad domāju par šīm lietām. Ceru, ka jums arī ir tik pat foršas sajūtas!
Izpildāmā UML pielietošana programmatūras izstrādē (nu vai kaut kas tamlīdzīgs) :D Karoče, par xUML.
un tēma, tēma ta kāda?
Nu maģistra darbam daudz materiāla jau ir savākts. Lēnītēm mēģināšu to visu arī uzrakstīt.
Pagājušogad ar parādiem bija vienkārši - samaksā 45ls par kursu (kredītpunktu?) un visu semestri esi apritē - drošu sirdi ej pie interesējošā pasniedzēja, runājies, nes trūkstošos darbus un kārto ieskaites.
RTU ir superīgākās lietvedes, viņas visu paskaidro, lai studenti var domāt tikai par mācībām.:)
Vai jau zini, ko rakstīsi maģistra darbā?
Nja. Es maģistratūrā jau 5to gadu 2 vietā :D Nu cerams, ka būs ok ;)
ja tu zinātu, kā man ir apstājusies maģistratūra, sajustos vēl laimīgs :D
pabeidzu visus priekšmetus un aizstāvēju maģ.d. projektu. palika vien pabeigt maģ.d. un aizstāvēt. Tā nu jau kopš 2004.g. marinēju :D
Konkrētajā Latvijas ekonomiski traģiskajā situācijā, kad valsts apgriež tikai veselībai un izglītībai, tā mācīšanās vairāk neliekas tik burvīga, bet, ņemot vērā, ka docējošais personāls mūsdienās strādā par pusi no tā, ko saņēma iepriekš, tad vienkārši aiz cieņas pret viņiem būtu šo posmu jāpabeidz.
Tici vai nē, bet es esmu līdzīgā situācijā. Stāvu tik zemāk (bakalaurs, 2ais akadēmiskais un palicis tik uzmeistarot šo burvīgo diplomdarbu..
Saņem dūšu papēžos un uz priekšu, jo anyway viss, kas notiek - notiek uz labu :)
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.