Sapnis #n-tais

Jānis Rubļevskis (koko) // 2006. gada 22. augustā, 5:48 // #Dzīve // 5 komentāri 

Pamodos es šonakt sasvīdis... Murdziņš bija labs... Mani plēsa vilks... Beigās izrādījās, ka vilks esmu es pats... Tāds riktīgs nezvērs lieliem zobiem... Ķērās tieši kaklā... Kaklā pats sev... Pats sev, bet no tālienes... Es biju sadalījies... Es biju divi: vilks un otrs... Tas, kurš plēš un tas, kuru plēš...

Nez, par ko tas varētu liecināt? Sagraužu pats sevi no iekšienes?

Komentāri

Pēc manām domām tā ir vienkārša domu nesakrišana... ķip tu pats neesi paarliecinats par to ko īsti gribi, bet no psiholoģiskā viedokļa tev ir bail, bail pašam no tā ko varētu izdarīt.

Vo, psihologs... Tieši tā es tagad arī jūtos :)

mīļie, jaukie, dārgie, nu, kādu jums vēl psiholoģiju un morāli no sapņiem izspiest vajag! var taču vienkārši atļauties palaist savu apziņu/zemapziņu bez pavadiņas pastaigā, kur tām tīk, un izbaudīt sapņusajūtas...

Bet ja šīs sapņusajūtas nav budāmas?

Jokerz, ir baudāmas :) Man patīk pamosties aukstiem sviedriem, ja tas notiek ne biežāk kā 1-2 reizes mēnesī :) Tad vismaz jūti tādu kā nelielu adrenalīnu nakts vidū :)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.