Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Tā nu es te sāku štukot, kas ir mīlestība. Nu nonācu pie slēdziena, ka pašā pamatā tomēr ir tīri cilvēcīgās attiecības, bet nu kas pēc tam? Edijs te apraksta nedaudz savu uztveri par laulībām... Nu ko - precēties šis negrasās. Nu par savstarpējām attiecībām kā arī globālākām problēmām ir rakstījis arī FaLcoN savā blogā. Man liekas, ka lasījis esmu vairāk, bet nu atradu šito un šito rakstu. Nu un daudz un dikti tas ir aprunāts un aizrunāts.
Man ir ideja to apskatīt no sava redzes viedokļa un runāt vairāk par divu cilvēku savstarpējajām attiecībām un, ko tad mums īsti vajag, lai šīs attiecības nepajuktu...
Īstenībā pastaigā pa Rīgu vai pa jebkuru citu vietu pasaulē - nu nebūs tā, ka tu nepamanīsi nevienu skaistu meiteni/sievieti, kura tev patiktu, ar kuru tu labprāt kādreiz satiktos, pavadītu kopā laiku. Tad nu jautājums ir - cik ilgs laiks nepieciešams, lai tu saprastu, ko tu īsti gribi šajās attiecībās un ko tu gribēsi nākotnē. Varbūt citreiz pietiek ar pāris stundām, citreiz vajag dienas, nedēļas, mēnešus un varbūt pat gadus...
Tad nu laiku mēs esam izgājuši - jānolemj, ko darīt ar attiecībām - turpināt vai ļaut sev un tam otram atpūsties un izbaudīt normālu, cilvēcīgu dzīvi, ja nu gadījumā liekas, ka nekas nesanāks. Tad nu kādi ir kritēriji sanākšanai? Nu man doma ir sekojoša - ir vairāki attiecību veidi - draudzība, pieķeršanās un mīlestība varētu būt pamats visiem pārējiem. Tad nu nopietnās attiecībās ir vajadzīga mīlestība (vai nu vismaz ļoti nozīmīgs cits iemesls, kāpēc tu paliec kopā :). Jautājums man radās sekojošs - vai pietiek ar fizisku pievilkšanos, ja nau garīgās? Vai vispār cilvēks spēj atdot sevi otram pilnīgi, ja nav cieša garīgā saikne? Gan jau, ka ir cilvēki, kas to var, bet nu ar mani tā nav.
Tad nu nākas sev uzdot nākošo jautājumu - ko es vispār šajā dzīvē meklēju? Vai arī - ko es esmu jau atradis un atkal pazaudējis? Kāpēc pazaudējis? - tāpēc, ka vienmēr cilvēks visu salīdzina ar iepriekšējo pieredzi. Tāpēc varbūt pat tikai parasta pieķeršanās varētu likties kā liela mīlestība. Tikai tad atkal sākas problēmas, kad tu atrodi kaut ko lielāku. Un atkal sākas problēmas...
Nu un tā var daudz un dikti un ilgu laiku, bet nu vēl viens jautājums, uz kuru tad atbildi es nevaru pat iedomāties - kad cilvēks ir nobriedis tik tālu, lai atmestu savas fantāzijas un ilgas, un vienkārši ļautos dzīvei un ģimenes burvībai? Un vai vispār šāds briedums pienāk visiem?
Un tad nu beigām - Mūžība paliek pagātnei vai nākotnei, vai varbūt tagadnei?
Milet - dikti jaukas izjutas, kamer nerodas nekadas problemas...
Asnāte ;) nu bet tas nav tik būtiski
Nu atceros, atceros:)) kā gan es varēju aizmirst:)) Vienk. - tu ta man niku nepateici :) A tagad zināšu (niku, jo vārdu piemirsu :)))
Koko, pateikšu priekšā: Mežaparks, Teika, Eldorado, Domina, "Šurika piedzīvojumi".....? :)))))) nu a varbūt arī neatceries...... ;))))))))
mc: atceros tos tupumus :))
A vot mīlestība nav sviesc... Sviestu tu vari aiziet un nopierkt, a mīlestību ne***.. Un no sviesta tu vari palikt resnāks (nu tu nee, bet citi gan :), a vot no mīlestības nee... Tā ka tu iebrauci auzās :)))))))
koko! Īstenībā jā - man ir grūti nospiest to pogu ..... (jo pa kreisi,pa labi - man ir labi!!! Atceries? :D )
Praktiskais pamatojums izriet no sanarkoto smadzeņu impulsiem - karoč,papētot tautu "sanarkoto", var redzēt,ka izturās kā mazi bērni un vispār tādas neloģiskas darbības un skaņas izlaiž! Un vispār,manuprāt,tā mīlestība vispār ir sviesc! :D
Lyrfeel man prieks par tevi... Īstenībā gribētu zināt, kas tu esi, jo pamanīju, ka diezgan bieži te kaut ko ieraksti :)
love is in the air..... ha ha! man prieks, ka jūs tik daudz par mīlestību spriežat, cilvēki mīļie :D hih, Lyr gan šobrīd nesaprot tās mīlas mokas, Lyr ir "sanarkotas smadzenes", Lyr mīl un ir mīlēta :D
ehzz... kaut kas traks notiekas, kur vien acis palūkojas un ausu uztveršanas zonā pēdējā laikā to vien dzirdu kā runas par un ap mīlestību... ehzzz... me labāk neko neteiks citādi sanāks dikti izplūst, bet nu pirms gulētiešanas lasot ziņas uzgāju šito te tvnet.lv/news/popsci/discovery/index.php?id=3037410 <= zinātnieki kā izrādās visu jau ir izpētījuši kas un kāpēc....
Mc - zinātnisko pamatojumu tam visi zina.. A vot praktisko :))
P.S. mc - pa kreisi no pogas [izteikties] ir poga [transkonvertēt]... Tev grūti nospiest? :))
Kas ir milestiiba? Taa ir kjiimija,kas izveidojas smadzenees. Hormonaalie impulsi sanarko smadzenes,taapeec rodas taadas sajuutas,kuras nodeevee pie vaarda "miilestiiba"!
nu jā, bet kapec "aktīvi jāmeklē" cita, ja ir puslīdz ok tāpat? ok, nav baigi siltās jūtas, bet varbūt var laiciņu padzīvot bez tām? atpūsties tā teikt. krāpšana būs tad, ja pēksni satiksi kādu jauku meitēnu un, neizskiroties ar šo te pašreizējo exemplaaru, saaksi satikties ar jaunu.. nu jā, ja esi nobriedis "aktīvi meklēt" kaut ko jaunu, tad gan jāškiras. man gan nav tā sirdsapziņas deva šajā jautājumā tik liela kā tev iedota, bet nu tomēr.. cūkoties ar cilvēkiem nav smuki.
Lietotājs...
Nē nu doma nebija par to, ka pēc nedēļas vai mēneša vai cik necik ilgāka laika būtu obligāti jāiemīlas... Doma bija tāda, ka pienāk brīdis, kad saproti, ka nu nav un laikam arī nebūs, bet nu ir tāda sajūta, ja tagad tu aktīvi meklēsi sev citu, tad nu saaksies mazākā vai lielākā mērā krāpšana... Nu un man sirdsapziņu laikam par daudz šūpulī iegāzuši (pašpruka kādam trauks no rokām)...
šit, iemetu linku uz snadisko versiju, kura vēl nav gatava un nebija paredzēta publiskai apskatei... laikam paarāk aktīvi pats lietoju. ;)
ņu tu arī pateici.. :) citēju: "Da tur tā lieta, ka esmu tā notrulinājies, ka pat pēc vairāku nedēļu draudzīvas nespēju iemīlēties... ".. gluži vai izklausās, ka iemīlēšanās pēc dažu nedēļu draudzības ir tāda obligāta padarīšana. bet ne tak. var nodraudzēties arī gadu, kad attiecību pamatā nav mīlestība. vienkārši, ir labi kā ir, abas pusītes neko īsti mainīt nevēlās, nevienu jaunu kadru arī nav atradušas, so, viss turpina ritēt uz priekšu uz attiecību pieķeršanās modeļa pamata. nu, un tad vienā brīdī tik pat labi var sanākt, ka tu uz to otru cilvēciņu paskaties no cita skatu punkta.. saproti, cik viņš tomēr ir jauks, un, ka bez viņa nu nekādi nevar.. nerakstīšu visus simptomus, bet nu vārdu sakot iemīlies.. un variants nummur divi - kaut kas apnīk tajā visā padarīšanā un izšķiramies, lai gan konkrētu iemeslu pat nevaram nosaukt. mja.. nu ir vēl variants namber trīs, kad uz skatuves parādās trešā persona.
ehz.. ir nakts, nāk miegs.. izlīdu no gultas, gāju uz wc un netīšām pie datora pielīdu. tāpēc arī nesakarīgi uzraxtiijaas laikam. bet nu doma tāda - nesaki "es tevi mīlu" tikai tāpēc, ka idejiski būtu pienācis laiks to teikt. gan jau pienāks tas brīdis, kad šie vārdi paši paarripos paar lūpām. vai arī nepienāks. taču labāk tā, nekā pasaki un pēc laiciņa viss enivej pajūk. un tad nu rodas jautajūms, vai mīlestība vispār ir bijusi? un, ja jau nav bijusi, tad kāpēc tu esi melojis un teicis, ka mīli? šitā doma man pavīdēja pirms laika reku šiten - virieshi.lv/txt/index.php?kat=n&id=284
ā, vēlviena lieta, ko piebildīšu pirms lienu atpakaļ zem segas krākt. ja viens cilvēciņš pasaka otram "es tevi mīlu", tad otram nebūt nav tūlīt jātaurē pretī "es tevi arī". nee, nu ja tā tiešām ir, tad viss pa kedu. bet, ja es nevaru savas jūtas īsti nodefinēt ar vārdu "mīlestība", tad kāpēc melot un uz sievietes "es tevi mīlu" atbildēt ar to pašu? kā jau minēju augstāk - gan pienāks laiks.. kaut ko sasteigt attiecībās - tas ir stulbākais, ko var darīt.
Nu re... A manī tu klausīties nemaz ar negribēji... Nu nekas... savus vārdus esmu noslīcinājis zilajās debesīs, kas pēc tam palika tumšākas un akal izgaismojās... Būtu daudz grūtāk, ja tu nesaprastu... Vai es arī īstenībā nezinu, vai tu saprati, bet nu kas garām tas garām...
Buč tev ar...
P.S. Tās man patika :))
labi vien ir ka manii neiemiileejies, jo esmu jau atradusi labaaku, nee tas nebuutu iistais vaards...es vienalga peec nedeeljas vai divaam tev atziitos, ka mums nekas nesanaaks,jo miilestiiba ir taad lieta...kaa man, ka es speeju atgriezties pie cilveeka, kursh mani ir ljoti saapinaajis, es speeju aiziet ar to cilveeku jau otrajaa tikshanaas reizee, lai vareetu kopiigi pamosties ..tanii briidii pat nejuutot nekaadus sirdsapzijnas paarmetus, pret to cilveeku ar kuru esmu tanii briidii kopaa...savaa zinjaa man ir prieks, ka man nenaacaas tev to staastiit esot kopaa ar tevi...Tu aizvien paliksi mans lielais miiljums, bet taadus vaardus kaa miilu, arii es tev nebuutu speejusi teikt...es ticu ka tev ir paredzeeta jaukaaka, miiljaaka meitene par mani...
Bet man - cilveeks, kuram speetu teikt jau tuuliit un tagad shos vaardus - miilu...
Buch tev;))
whatever - gan jau dzīve rādīs :))
Man arī labi - mīlu nepieejamu ;)
Tu gribi iemiileeties? Bet Tu jau pats rakstiiji un jautaaji,kas ir miilestiiba!?! Tu pats to nezini! Hmm,te tomeer,koko, kautkas nav kaartiibaa ........
jezus. man gan ir labaak. :)
esmu iemiileejies, bet nezinu kuraa tieshi. :D
totaals jumtbraucis
Da tur tā lieta, ka esmu tā notrulinājies, ka pat pēc vairāku nedēļu draudzīvas nespēju iemīlēties... Man palika žēl gan viņas gan sevis... tāpē jau esmu nesaprašanā... Nu bet gan jau kaut kā... Ceru, ka mums abiem viss būs pa kedu! Gan jau viņa atradīs labāku :)
koko, izskataas,ka esi iekjeeries kaadaa chiksenee?!?
Atbildu uz tavu jaut. ---> Jautājums man radās sekojošs - vai pietiek ar fizisku pievilkšanos, ja nau garīgās? Vai vispār cilvēks spēj atdot sevi otram .....(te es iznjeemu vienu vaardinju), ja nav cieša garīgā saikne? Gan jau, ka ir cilvēki, kas to var, bet nu ar mani tā nav. <--- Ir,koko,taadi cilveeki,ir!!! :))))
Bļāviens - kāpēc tad, kad gribi, lai būtu labāk, viss aiziet galīgā pakaļā? Besī man pasaules iekārta... Nahrenizēt vajag vai nu viņu vai mani no tās!!!
varbūt drusku novirzījos no tēmas, bet nu, kas pateikts, tas pateikts =]
defaultā labāk tomēr ir, ja cilvēkam IR tā "otrā pusīte", nevis būt vienam. dzīvot normālu, cilvēcīgu dzīvi, vienam pašam - manuprāt, tas ir drīzāk vientulība. tas protams, atkarīgs no cilvēka un situācijas.... bet tieši mīlestība, ko saņemam no cilvēka, ko paši mīlam, dara mūs brīvus mūsu normālajai, cilvēcīgajai dzīvei - kurā nu nekā netrūkst, ja IR tā "otra pusīte"...
Pārlasīju rakstu un sapratu, ka nevar darīt daudzus darbus vienlaicīgi, bet nu doma tomēr liekas skaidri izteikta :)))
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.