"Logs uz bezgalību" un "Pēdējā atlanta atgriešanās"

Jānis Rubļevskis (koko) // 2008. gada 13. oktobrī, 19:19 // #Grāmatas // 7 komentāri 

Kādu brīdi atpakaļ parakos pa savu vecāku grāmatu plauktiem ar mērķi savākt uz Rīgu vieglai palasīšanai pāris grāmatas. Toreiz visvairāk interesēja Padomju laiku, konkrētajā gadījumā aptuveni no 1975. līdz 1988.gadam izdotās grāmatas sērijā "Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi", jo bērnībā tādas daudz biju lasījis, taču ne visas. Visvairāk cerēju atrast kaut ko, kas pārstāv šās sērijas sireālāko daļu - fantastiku.

Pamanīju diezgan patālu nobāztas divas Aleksandra Šaļimova grāmatas: "Logs uz bezgalību" [1980.g.] un "Pēdējā atlanta atgriešanās" [1983.g.]. Ja godīgi, tad ar šo autoru iepazinos pirmo reizi, taču grāmatu nosaukumi piesaistīja. Vēl piesaistīja arī tas, ka šīs grāmatas nebija neviens lasījis - vismaz pēc lapu nobružātības pakāpes (~ 0%), man tā izskatījās. Māte man uz šo fenomenu vienkārši atbildēja: "Tajā laikā pirkām tās grāmatas, kuras varēja nopirkt. Tagad mums ir izvēle." Interese tikai pieauga.

Par grāmatām nolēmu uzrakstīt vienu rakstu, jo tie ir stāstu krājumi un var tikt apsaktīti kā vienots vesels vai arī kā neskaitāmi stāsti.

Visvairāk šajos stāstos, kuri variē no pārdesmit līdz pat 100 un vairāk lappusēm, mani piesaistīja tas, ka katrs no tiem ir pilnīgi savādāks. Katru reizi parādās kaut kas jauns un interesants. Dažas lietas mūsdienās jau ir pierastas, dažas liekās nedaudz naivas, bet visā visumā stāstos ir jaušama bezgalīga autora fantāzija, kuru tik pat spoži papildina viņa zināšanas.

Kopējais visos stāstos ir tas, ka bieži vien darbība notiek nākotnē, bieži vien tā notiek saistībā ar kosmosu un citu planētu apmeklējumiem, bieži tās ir citplanētiešu atstātās pēdas uz zemes, bet reizēm tie ir parasti cilvēki, kas meklē nezināmo. Šīs lietas saista interesi, bet vislabākā no visām ir tā, ka katrs stāsts (un te es uzsveru katrs) palika nepabeigts. Tiem visiem ir doti itkā atrisinājumam nepieciešamie pavedieni un tālāk jau var darboties katra paša fantāzija.

Tiešām iesaku palasīt fantāstikas mīļotājiem. Neiesaku gan tos stāstus lasīt maziem bērniem priekšā, jo var nodarīt bērnības traumu, stāstot, ka nākotnē cilvēki savas smadzenes ieslēgs mašīnās, viņus metīs ārā pa logiem, tie būs sadrazojuši visu tuvējo kosmosu un saindējuši savu zemi un jūras. Var gadīties, ka to mazo cerības stariņu bērns nepamana diezgan biežajā līķu kaudzē.

Grāmatas nevērtēšu atsveišķi, bet stāstiem kopumā piešķiru 7.7 kokous no 10.

Komentāri

Mainu pret Jēzus Video :D

Sarunāts. Tjipa man uz vietas ir tikai Pēdējā atlanta atgriešanās jo Logu uz bezgalību atstāju Bebrenē. Bet nu šito Tu vari dabūt jebkurā laikā ;)

Par minētajām grāmatām neko nezinu, bet nostaļģiju gan parāva - kā rāvu cauri visas šitās fantastikas un piedzīvojumu sērijas... eh. Īpaši tādus kabatas formāta 60.-70. gados izdotus zinātniskās fantastikas daiļdarbus - Abe, Azimovs, Bredberijs u.tt. Mmmm. Diemžēl nu jau tās visas +/- zināmas no galvas :D Bet ārā nemetīšu!

jāsaka, ka esmu lasījis par to pēdējā atlanta atgriešanos..

bet tas jau bija tikai viens stāsts no tiem dažiem, kas bija grāmatā. vēl tur bija stāsts par to, kā izskatītos cilvēce pēc atomkara.. tas man kaut kā piesaistīja..

un nedaudz jau smīdina rakstnieku fantāzija par nākotni tieši no tehnoloģiju viedokļa.. Kosmosa kuģos ir androidi, bet informācija tiek ierakstīta magnētiskajās lentēs.. :)

Nu tas smīdina tagad Tevi. Tajā laikā jau bija grūti paredzēt, kaut ko mūsdienīgu. Es tagad jau normāli rakstītu par kristāliem, jo zinātne pierādījusi, ka tajos var saglabāt visvairāk informācijas.

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.