Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Sākšu ar kārtējo offtopiku: vakar biju palicis nedaudz ļauns, bet nu laikam uz vecumu vispārējais pozitīvisms nedaudz aplaužas un piebesī apstākļi, ka tu rēķinies ar citiem, bet citi ar tevi nerēķinās. Piespiedu rēķināties! Piedod, Čih, ja vari (esmu pārliecināts, ka vari)! ;)
A tagad par mentiem. Vakarnakt aptuveni ap 12:10 sanāca man pastaigāties pa Brīvības ielu. Gāju es tur tā mierīgi, riju tikko Statjikā paņemto karsto suni un priecājos par dzīvi. Satiku pāris urļikus un domāju, ka viņi varētu man atraut pa muti, bet neatrāva. Laikam izskatījos jau tā pietiekami samocīts. Nu bet es vienalga gāju tālāk un... Nu tjipa gāju.
Aptuveni kādus 150 metrus no VEF tilta pamanīju bariņu ar policistiem. Viņi tur bija kādi astoņi. Daži atspiedušies pret auto, daži pret mājas sienu, bet trīs gabali ar celi atspiedušies pret kādu vīrieti, kas nelabā balsī kaut ko mēģināja aurot, bet pat pēc viņa caur asfaltu runātajiem tekstiem, nevarēju noteikt kādas nacionalitātes pārstāvis tas ir. Viens no policistiem, kas tajā laikā džeka kājas izmantoja par paklāju, piecēlās un palūdza paklāju pieturēt savam kolēģim.
Bija nenormāli jauki skatīties uz to, ka to brīnumaino cilvēku tura uz zemes ar muti miklajā un netīrajā asfaltā un nemaz nedomā saslēgt dzelžos un piecelt. Vienu brīdi mans inner mazahisms tā vien prasījās gulties blakus un izbļaut kādu ne visai saprotamu frāzi caur Rīgas "kvalitatīvā" asfalta miklajām porām, bet es to nedarīju, jo atlikušie policisti, kas arī mani varētu izmantot par paklāju, bija visai labi padevušies savā miesas uzbūvē un man būtu jāiegrimst ar visu ķermeni un būtību trotuāra dzīlēs, ja viņiem ienāktu prātā manis izplānotais scenārijs.
Es nedaudz palēnināju gaitu un, lai arī nedaudz dzēris un nedaudz bailīgs par paša savākšanu, tomēr ik pa laikam atskatījos. Vēl augšā uz tilta būdams, redzēju, ka skats nav īpaši mainījies un astoņi policisti tīksminās par vienu mazu, nelabā balsī bļaujošu paklāju.
Pie tā, ka man nopētīju to visu padarīšanu tā kārtīgi :D
Pie kā tu biji vainīgs, ja reiz baidījies?
drausi... brr!
labais piedzīvojums. cerams ka tas čubriks, kas bija paklāja lomā, to bija pelnījis :D
Labi uzrakstīts.
Svolači!
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.