Platons "Valsts"

Jānis Rubļevskis (koko) // 2012. gada 31. martā, 6:43 // #Grāmatas // 1 komentāri 

Sen gribēju izlasīt kaut ko jaudīgāku no Platona darbiem, citādi visās grāmatās ir kaut kādas atsauces, bet tā pa riktīgam neesmu lasījis pats neko. Nav jau tā, ka es nenormāli gribēju izlasīt šo dialogu, jo vairāk man gribētos "Tīmaju" un "Kritiju" palasīt, bet nu tā ir sanācis, ka manās rokās nonāca dialogs "Valsts".

Jāatzīst, ka šī ir grāmatas saīsinātā versija - tikai 180 lpp kādu 400 lpp vietā, par ko biju itin priecīgs, jo viena otra dialoga daļa bija diezgan ūdeņaina.

Platons ir aprakstījis "itkā" Sokrata dialogu ar saviem mācekļiem par to, kādai būtu jābūt ideālai valstij, taču zinātnieki domā, ka darbs tapis daudzu gadu laikā un nevarētu būt vienas dienas dialogs.

Ir daudz un dikti daudz salīdzinājumu, no kuriem tiek secināts tas, kādai būtu jābūt gan valsts struktūrai, gan jauniešu audzināšanai, gan valsts pārvaldei un, galvenais, tas, kā cilvēkiem jādzīvo un kā jādomā. Tā teikt - tāds lielais plāns, kā sazombēt cilvēkus, izskalot viņiem smadzenes un lik uzvesties visiem kā vienam lielam veselumam. Augstākā mēra utopija.

Viens otrs apgalvojums bija tā savīts, ka nācās lasīt vairākas reizes, izlaižot liekos vārdus, lai saprastu patieso Sokrata domu. Pamatojuma tam visam, protams, zinātniski nav nekāda - tīri filozofiski uz attiecīgo cilvēku pieredzi balstīti secinājumi. Labākais ir tas, ka cilvēkiem praktiski nebūs brīvās gribas, ja neskaita filozofus, kas valda pār visiem pārējiem un pieņem vienmēr pareizos lēmumus.

Mani fascinēja pāris domas (tas nenozīmē, ka es tām visām piekrītu vai nepiekrītu):
1) Valsts sargiem ēdamā ir tik daudz, cik tiem vajag un ne vairāk. Tā pat viņiem nav zelta un sudraba un citu dārglietu. Viņi dzīvo pašpietiekami un nav alkatīgi - tas palīdzēs gan kopējās kaujās ar citu valsti pret iebrucējiem, jo laupījumu mierīgi varēs atdot citai valsti, tā kā sargiem zeltu nevajag, gan arī tajā ziņā, ka sargi nepaliks izlaidīgi un tādā veidā morāli nesačakarēsies [mans atstāstījums].
2) Sievām un bērniem jābūt kopīgiem. Tā, lai tēvs nezinātu, kurš viņam ir dēls, bet dēls nezinātu, kurš viņam ir tēvs [normāls svingeru klubiņš lielos apjomos - mana piezīme]. Tas palīdzētu jebkuru bērnu novirzīt uz viņam vispiemērotāko darbu, ko nosaka pēc tā, kādas viņam ir intereses, mācoties dažādas zinātnes.

Īstenībā ir baigi daudz labas pērles. Ir jūtams, ka Markss arī ir iespaidojies dažās lietās no Plutona, piemēram, par īpašumu koplietošanu, bet vai tas ir labi?

Visumā grāmata vairāk varētu būt domāta cilvēkiem, kas interesējas par politiku un valsts uzbūvi, bet bail iedomāties, kas notiktu, ja kāds tiešām izdomātu to ieviest dzīvē 1:1, jo tad nāktos iznīcināt visus pieaugušos un sākt no tā, ka programmē bērnus uz "pareizo dzīvesveidu".

Pašā grāmatā visā tās saturā caurstrāvo vispārējs naivisms. Nezinu - varbūt tajos laikos cilvēki bija tādi panaivi, bet dodu 7 kokous no 10 par to, ka bija laba zinātniskās fantastikas literatūra un nekas vairāk. Ja vēl būtu aprakstīti kādi notikumi šajā iespējamajā valstī (kāds paņemtu šito visu par pamatu sci-fi romāniņam), tad nu gan būtu mega interesanti.

Komentāri

arī es esmu, šo darbu lasījis, es gan vairāk viņu lasīju nevis idejas dēļ, kas likās diezgan primitīva un mūsdienu dzīvei galīgi neatbilstoša, bet vairāk dēļ tā kā virzīt dikusiju un kā diskutēt vispār

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.