Jau pāris gadus atpakaļ pamanīju, ka ļoti daudzi cilvēki lasa Paulu Koelju grāmatas un atsaucas par tām ļoti pozitīvi, citē tās un ir vienkārši starā. Tā nu es nolēmu, ka jāpaskatās vai tas ir tikai "meinstrīms" vai arī reāls bliezējs.
Tā nu es izvēlējos viņa pirmo grāmatu "Burvja piezīmes", kurā autors apraksta savu svētceļojumu, lai nonāktu pie sava zobena, kuru viņam, manuprāt, objektīvu iemeslu dēļ, neviens tā uzreiz neatdeva - tomēr nedaudz augstprātīgs un bailīgs džeks priekš tāda pagodinājuma.
Ar interesi sāku lasīt, taču jau sākumā sapratu, ka ir kaut kas mistisks - cilvēks nodarbojas ar maģiju, rituālim un citu sūdu. Savas alkatības dēļ dabuj noiet mokpilno svētceļojumu, izdzīvojot morālas un fiziskas mokas, kuram, starp citu, nevar saņemties ļoti ilgi.
Grāmata ir interesanta no tā viedokļa, ka ir aprakstīts tiešām grūts svētceļojums, taču, ja godīgi, mani tā nepiesaistīja tik ļoti, lai es tagad visiem to slavētu. Nu vatafak? Ļaunais gars iemiesojies sunī, kas visu laiku viņam seko? Dēmonu izdzīšana? Bailes? Varēja tik pat labi rakstīt - eksorcista pēdējais cēliens.
Nu ok, nav tik traki kā es tagad te mālēju. Ir ļoti smuki aprakstīti meditācijas rituāli, kas varētu būt noderīgi jebkura cilvēka dzīvē (ja vien tos regulāri piekoptu), skaisti aprakstīts arī tas, kā skolotājs-pavadonis viņu čakarē, lai padarītu par kaut nedaudz sakarīgu cilvēku.
No grāmatas gaidīju daudz vairāk, bet tā arī nesagaidīju. Novērtēju to ar 6 kokoiem no 10, bet tāpēc netaisos mest plinti krūmos - kad galīgi nebūs, ko lasīt, noteikti izlasīšu kādu no Koelju nākamajām grāmatām - iespējams, ka tās būs trakākas un interesantākas. Man patīk nosaukums "Alķīmiķis" - tas liek domāt nedaudz par misticismu un uzreiz saistās ar seno laiku mistiskajām gudrībām. Gan jau atkal aplauzīšos, bet kam tagad viegli?
Nelasi alkimiki, tur trisarpus domas (spoiler: seko savam aicinajumam, ej pa savu celu) tiek pastavigi atkartotas un citadi vilkts garuma