Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Nonācu pie dažiem secinājumie... Sākšu ar to, ka šoreiz par pasauli uzskatīšu gan esamību, gan dabu, gan cilvēkus, gan arī daudz ko apkārt... A pati doma ir sekojošā:
Pasaule ir pašsaprotams lielums, kas kā pašpietiekams resurss pastāv mums visapārt. Tās attīstību virza cilvēki, kas neatzīst ar dabas likumiem noteiktas lietas, bet mēģina tajās atklāt kaut ko jaunu, taču sen zināmu tikai pašpietiekamības rezultātā neievērotu jēgu. Nav nekāda sarežģītības faktora tājā, to visu rada cilvēka slimīgā tieksme izzināt. Šī tieksme tad arī mūs visus pazudinās.
Mja. Iebrauk gan bija grūti.
Vispār jau zinātnē pasule ir Visuma apzinātā daļa.
Cik nu kuram ir liela tā Pasaule.
Man jau liekas, ka psaule nav pašsaprotams lielums...
Es izlasīju divreiz, bet tā īsti neiebraucu... Šodien nav domājamā diena...
Nu ok, bet man liekas tur drusku kaut kas neloģiski ir.
Jo vienkāršas lietas iespējams sarežģīt izskaidrojot tās, bet ja jau viņas vēl ir jāizzina, tad vai tas ir kas vienkāršs?
Drīzāk cilvēkiem ir tendence visu vienkāršot un tikai retais cenšas uzzināt - kāpēc notiek tā kā notiek. Pārējie vienkārši dzīvo laimīgi un priecājās, ka tā vispār notiek.
Es atļāušos neatbildēt uz šo jautājumu...
Kas ir pašpietiekamība?:)
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.