Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Tā kā esmu visai literāri pozitīvi noskaņots cilvēks, tad nevaru palaist garām, ka kaut kad pagājušā gada rudenī ir noslēdzies pasaku konkurss, kuru rīkoja "Latvijas Valsts meži". Pirmās vietas ieguvējs ir kāds Ilmārs Šlāpins ar pasaku "Cilvēka dvēsele". Nav ne jausmas par Ilmāra jaunumu vai vecumu, bet pasaka itin sirdī krītoša un pat pamācoša.
Man mīļākās rindas ir šīs:
[..] Tikai reizēm, nejauši nomaldījies vai pagalam izmisis, cilvēks nonāca meža dziļumā, uz brīdi apmulsa, piesēdās zem kāda koka un juta – tā ir kaut kur tepat, kaut kur aiz muguras, tā elpo viņam tieši sejā. Cilvēka dvēsele. Skaista un vientuļa.Es teiktu, "Cepuri nost Ilmāra priekšā!".
Kāds Ilmārs?
Varbūt tomēr žurnāla Rīgas laiks redaktors, žurnālists un vienkārši īsti labs cilvēks Ilmārs Šlāpins? bet pasaka tiešām forša.
"...kāds Ilmārs Šlāpins", par šito es arī normāli sasmējos. :D
dailesteatris.lv/index.php
Smuks gabals, smuks...
Nuss, labi gan :)!
varsatile, e? Tur rakstīts, ka bērns, bet par vecumu - nekas.
Anonīms, e?
Jūs uz linkiem nespiežat?
\\"Kāds Ilmārs Šlāpins\\" - hehehehe! Labs ;)
"Tā kā esmu visai literāri pozitīvi noskaņots cilvēks, tad nevaru palaist garām"
"Nav ne jausmas par Ilmāra jaunumu vai vecumu"
nu i pretrunas...
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.