Pārdomas par nezināmo

Jānis Rubļevskis (koko) // 2004. gada 14. oktobrī, 22:02 // #Spams // 9 komentāri 

Sēžu es te... Kaut ko nedaudz pamācos, bet pārsvarā jau kā vienmēr neko neizdaru. Vienkārši domāju par dzīvi... Un nomoka man viens jautājums, pie tam tas ir standarta jautājums... Es pat teiktu, ka tas ir jautājums visiem, kuri ir sasnieguši apmēram 15 - 16 gadus un augstāk līdz pat ģimenes izveidoānai... Tātad - kāpēc mēs dzīvojam? Un tam vienam kāpēc pakārtoti daudz un dažādi kāpēc, kurus pan nevar visus tā uzreiz nosaukt!

Tātad! Kāpēc es tagad strādāju? Nu laikam jau, lai nopelnītu naudu! Kāpēc man tā nauda ir vajadzīga? Tāpēc, lai es paēstu un apģērbtos! Kāpēc man jāēd? Tāpēc, lai izdzīvotu! Nonākam pie jautājuma - kāpēc es dzīvoju?

Hmm... Un pie atbildes es nenonāku!!! Pat nezinu kāpēc? Zinu tikai to, ka, ja man būtu ģimene - mīļa sieviņa, pāris bērniņi, tad pie pirmā jautājuma es atbildētu, es to daru viņu labā un miers un dievs... Bet tāpēc jau tā gadu amplitūda bija uzsvērta - cilvēki līdz ģimenes nodibināšanai...

Tātad - ja jau man līdz tam laikam nav priekš kā dzīvot, tad kāpēc man vispār ir jādzīvo? Grūti jau man ir... Es te mēģināju dažiem savu hipotēzi iestāstīt, bet nu ne visi saprot, tāpēc tā īsi un konkrēti izstāstīšu, ko tad es par dzīvi vispār domāju...

Zinātnieki ir nokļuvuši tālu un apskatījuši pašu mazāko, ko var neredzēt - tātad atomu ar visām tā sastāvdaļām... Atomā ir protono un neitroni, bet apkārt riņķo elektroni... Tagad paskatīsimies uzreiz uz to lielāko - ir Zeme un ir Mēness... Mēness riņķo ap zemi un ir mūsu pavadonis, kas ietekmē paisumus, bēgumus un vēl visādas zinātniski pamatotas lietas...

Skatamies tālāk - ir Saule un ap šamo riņķo planētas, kuras jums jau pamatskolā mācīja, tāpēc neatkārtošos, jo baidos kādu nenosaukt... Arī tās veic savu daļu darba...

Vēl tālāk ir plašais visums, kas izplešās vēl nez kamā... Toties tajā visumā ir vienmēr kaut kas, kas griežas apkārt kaut kam un veic savu darbu - labu vai sliktu, tas nu mums nav objektīvi nosakāms...

Un tagad atgriežamies atpakaļ pie cilvēka... Cilvēks katru dienu kaut kur kustās, kaut kur riņķo un kaut ko dara... Tāpēc man nebija grūti nonākt pie viena secinājuma, kam tomēr var arī daži nepiekrist un es viņu viedokli nenosodu, jo pie pareizajiem argumentiem jebkuram ir taisnība... Tātad es uzskatu, ka cilvēks ir radīts, lai kaut ko paveiktu... Pat ja pašam liekas, ka tu nekam neesi vajadzīgs, atradīsies lieta, kas bez tevis nebūs pilnīga - tāpat kā sērkociņš bez galviņas nevar aizdegties, tā arī kāds vai kaut kas nevar izdzīvot bez tevis...

Diemžēl nav viegli atrast lietu, kam tu esi svarīgs, bet paskaties rūpīgāk apkārt un neskaties uz sarežģīto, bet paskaties uz vienkāršo... Un tu atradīsi sevis nepieciešamību drauga acīs, vecāku acīs vai vienkārši pretīmgājējā, kas domās ka ir palicis naktī uz pasaules viens un pamests, bet tu iesi pretī...

Bnakt - es eju gulēt :)

Komentāri

He hē... Labrīt !

Nav jēgas dzīvot, tāpat mēs visi beigu beigās nomirsim! Un kāda jēga vai kautko izdarīsim vai nē, ja neizdarīsim mūs tāpat aizmirsīs, ja izdarīsim, tad kādu brīdi atcerēsies, bet pēc tam aizmirsīs tāpat. Tā ka nav jēgas! Pretīgā evolūcija!

nepiekrītu bubu! dzīvees jēga ir pati dzīvošana! tas ir kas unikāls, kuru tu piedzīvu tikai vienu reizi. Bet, ja tu dzīvo ar tādu dzīves pārliecību kā es, tad zini, ka jebkura cilvēka sapnis būtu mūžīgā dzīvība, un tikai lūzers vai pilnīgs idiots var domāt par, piemēram, pašnāvību.

Mans uzskats: nav nekā, izņemot gaļas gabalus, kas ir apveltīti ar prāta spējām. Kā mans tiesības filosofijas pasniedzējs teica: "Prāts ir lielākais Dieva konkurents!"

Koko pats uz savu jautājumu arī atbildēji, un, manuprāt, pilnīgi pareizi :)

Vēl varētu piebilst, ka cilvēkam šajā "pirmsģimenes" vecumā galvenais uzdevums ir nodzīvot līdz tam brīdim, kad tā sava ģimene radīsies, un tad jau vairs toč nav divu domu! Ir tik daudz lietu tomēr, ko vari izdarīt tagad, un varbūt nevarēsi vēlāk (nevaru nosaukt, nu bet ir tādas:))) Un sastāv jau dzīve no svarīgiem sīkumiem, kas priecē, un ar tiem arī vajag dzīvi aizpildīt katru dienu, un nebūs tā diena nodzīvota velti. Jo, ja skatās kopumā uz to visu, tad tos svarīgos sīkumus nevar ievērot. Un, beigu beigās, ja liekas, ka nav nekā un neviena, kam veltīt savu eksistenci (lai gan tas laikam uz pavisam drūmiem gadījumiem attiecas), tad vienmēr tak cilvēks ir pats sev - vistuvākais draugs un radinieks, kam jādzīvo sava dzīve.

Koko, nu jau par daudz aizfilozoofējies ;))))

koko iesaku biezaak palasiit shiis lapas forumu www.satori.lv..tiesaam daudz filozofisku paardomu un var par daudzaam lietaam paardomaat..pats jau tur kaadu laiku lasos un tas ir taa veerts

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.