Par pupiem...

Jānis Rubļevskis (koko) // 2010. gada 12. septembrī, 14:26 // #Dzīve // 2 komentāri 

Ha, Artūrcienīgs nosaukums. BTW - vienu vakaru ar viņu saskrējos - viņš kāpa mašīnā un es gāju garām... Pamājām viens otram... Brīnījās uz to, ka man pavadiņā blakus nepaklausīgi skrēja mazs mopsītis... (Jā es esmu suņu mīlis... Mīlis, nevis mīlētājs.)

Man liekas, ka man nedaudz apsprāgusi mūza vai arī viņu nomāc mana traģikomiski vispārējā mēģināšana paspēt visu pārējo, tikai ne rakstīt. Tomēr, lai nebūtu pamirums un lai nebļautu, ka neko nerakstu, tad pateikšu pāris lietas par bojā ejošo apkārtni:

  • Joprojām suicidāli cilvēki turpina komentēt rakstu Pašnāvības.... Neko viņiem neatbildu - man ir paniskas bailes, ka viņi neizdomā nogalēt ne tikai sevi, bet arī kādu bariņu sev apkārt;
  • Šodien iešu uz operu... Man ir bail, ka būs par skaļu manai gulēšanai, tāpēc ņemu līdzi ausu aizbāzņus. Ņemšu līdzi arī binokli, jo izrādes lapā ir redzams, ka tas noderēs;
  • Atsākusies teātra sezona. Pirmā uzstāšanās 15. septembrī Smiļģa muzejā 19:00 - dzejas dienas. Skaitīšu dzejolīti par Lemberu (HA HA).
  • Mani apskauž tauta - nemitīgi dzirdu: "Kā tu tā spēj?" Tas laikam par manām superspējām, kuras aprakstīšu savos memuāros, kurus atļaušu publicēt 100 gadus pēc cilvēces bojāejas.

Turpiniet nelasīt un, ja manis trūkst, tad nedaudz paskumstiet un pabirdiniet uz kaktusa asariņu, jo vairāk ūdens tam nevajag.

Komentāri

es jau domāju, ko atkal izdarīju

Es arī jau domāju. Jā, es citreiz arī domāju!

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.