Par mājām

Jānis Rubļevskis (koko) // 2005. gada 3. februārī, 0:36 // #Dzīve // 10 komentāri 

Parakājos pa saviem arhīviem un atradu diezgan sen rakstītus materiālus.. Jau iepriekš iemetu pirmo nodaļu no sava romāna... Pateikšu arī, ka tas ir tikai viens no iesāktajiem romāniem, bet pārējie tika atmesti... Varbūt kādreiz arī kādu smuku fragmentu no tiem iemetīšu... Bet šoreiz manis rakstīts tāds īss apcerējums par mājām... Ko tas man nozīmē utt.. Rakstīts 2001.gadā...

Var jau gadīties, ka ir tāda sajūta, ka man nav, ko rakstīt un es tagad metu iekšā te visus sviestus, ko vien atrodu, bet patiesībā tā nemaz nav - šonedēļ braucu uz skolas salidojumu - satikšu klasesbiedrenes un us vecos :) Un tā nu man šī nedēļa paiet tādā daudz maz jūtamā nostaļģijā :)

Lasam...

Mājas..., Manas mājas...

Mājas... Kas ir mājas? Vai tā ir vieta, kur es dzīvoju? Vai tā ir vieta, kur es jūtos labi? Vai tā ir vieta, kur mani gaida? Vai...

Tādus jautājumus es sev uzdodu nepārtraukti. Tomēr kas ir manas mājas? Kā man to noskaidrot?

Mājas, kur es dzīvoju, es pat nevaru noteikt, jo man tādas ir veselas trīs. Darba dienās es dzīvoju dzīvoklī, kas atrodas Daugavpilī. Brīvdienās es dzīvoju dzīvoklī, kas atrodas Bebrenē. Vasaru es pavadu mājās, kas atrodas laukos kalna galā, kurām apkārt ir ūdeņi, daba – nu gluži kā E. Virzas „Straumēnos”. Nu kā man noteikt, kuras ir manas īstās mājas? Varbūt visas? Varbūt tās, kurās es atrodos visbiežāk? Varbūt...

Nē! Tās visas nav manas mājas. Man ir vairākas mājas, bet tikai vienās es jūtos vislabāk. Vislabāk es jūtos tomēr tikai savās lauku mājās, kuras nemaz vēl nav pabeigtas. Varbūt tieši tāpēc tur ir tik laba atmosfēra? Varbūt to tomēr ir iespaidojis E. Virza, jo manas mājas ir nosauktas tieši viņa uzrakstītās grāmatas vārdā – „Straumēni”.

Tikai tagad es saprotu, kāpēc šīs mājas man ir vismīļākās – tu es esmu sastapies tikai ar labām emocijām, ar klusumu, dabu, mieru nesošu darbu. Tur mani neviens netraucē. Tur es atpūšos. Tātad tagad es esmu sapratis, ka mājas ir tā vieta, uz kurieni mani nemitīgi aicina atgriezties mana iekšējā balss, mana visa būtība.

Nav iespējams pateikt, kur ir tavas mājas, nejūtot to jau uzreiz. Es to jūtu, es saprotu, ka nekur es nejutīšos tik labi, tik mierīgi, tik, tik neiespējami mājīgi. Ja cilvēks savās mājās to nejūt, tad, es uzskatu – viņam nav savu māju. Viņam ir vienīgi vieta, kur var atnākt un pārgulēt nakti.

Pareizais jautājums ir – kur es jūtos labi? Tikai atbildot uz šo jautājumu, var atbildēt uz jautājumu par īstajām mājām. Man tās ir laukos, citam pilsētā, citam kosmosā, citam visā matērijā, tomēr nav galvenais, kur ir manas mājas, galvenais ir tas, ka tās man tomēr ir...

Jānis Rubļevskis...

2001.gada decembrī.

Komentāri

Tā jau gan ir ar tām mājām, man viņas arī ir vairāk kā vajag, bet mājās, kas ir laukos, tur mani vienmēr sagaida savādāk, kā citur... Tur tomēr dzīvo arī mana māmiņa, kas mani redz tīīik reti.... :)

aha.... Tīīīīk ļoti reti, ka bail... Mani jau nav manījusi kopš Ziemassvētkiem - tā teikt - šogad neesam redzējušies.... Nu kas zin, ja sanāks, tad šo svētdien pēc salidojuma, ja nē - tad nākamo!

kas tieši tev atgādina to blogu? Jo tajā blogā ir tikai ņaudieni, taču šiten ir šāds tāds teksts arī!

Tu laikam lieto PHP, jo tekstā diiikti daudz ?? ? ? ? ?>

ehhh. neesmu nočekojis uz tukšumiem :))) Nekas - rīts gudrāks par vakaru :)))

Vienmēr esmu uzskatījis, ka mājām ir jākļūst par to vietu, kas ļauj uz visu paskatīties no malas. It kā no visa noslēdzies, bet tajā pašā laikā, atver logus un paveries uz pasauli. Tāpēc arī liela nozīme tam, kā iekārtojam savu dzīvesvietu un kā par to rūpējamies.

Lielisks raksts no tavas puses.

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.