Par asarām.

Jānis Rubļevskis (koko) // 2005. gada 16. janvārī, 0:29 // #Spams // 4 komentāri 

Heh... Izdomāju, ka būtu jāapraksta sava teorija par asarām. Kāpēc ko un kad un kur tās ir vajadzīgas vai nevajadzīgas, vai arī tās vienkārši ir.

Doma par to ienāca spontāni, jo nenāca miegs un sāku googlēt uz nebēdu par dažādām problēmām... Un galu galā nonācu pie jautājuma meaning of tears. Nu un google parādīja sekojošo ! Nu un nedaudz palasīju, neiedziļinoties, jo gribu izteikt savu domu, balstoties uz dažiem nepamatotiem pieņēmumiem un, protams, dzirdētā!

Sāksim jau ar to, ka stāstu par asarām var sadalīt vairākās daļās, no kurām lielāku uzmanību var pievērst zinātniskai teorijai un cilvēciskajai:)

Zinātni nekādu nebīdīšu - googlē atradu nelielu paskaidrojumu un ar to arī aprobežošos [avots: www.swoon.com]

A dream of total emotional release can be a rare and refreshing event. As tears blur your vision, they cleanse your eyes and prepare you for something new. If you can taste the salty wetness of the tears, you have probably not extinguished the wellspring from which the sorrow came.
Patiesībā diezgan miegainam cilvēkam visai nesaprotami... Nu un pietiks par zinātni... Labāk par to, kāpēc mēs raudam un vai to vajag darīt...

Kad biju maziņš, tad kā jau visi bērni, tad arī es mīlēju paraudāt :) Ko mamma teica? He he

Paraudi, paraudi - mazāk čurāsi!
Tas laikam tāpēc, ka ūdeni izraudāšu un tad nebūs, ko čurāt:) Bet tas tikai tā - jokam...

Patiesībā cilvēks raud no sāpēm, no bēdām un vienkārši no tā, ka acis paliek pārāk sausas.

Kādas var būt sāpes? Nu pamēģini iesist sev ar āmuri tā kārtīgi pa pirkstu! Nolamāsies noteikti, taču nevajag teikt, ka neparādīsies valgums acīs... Tā ir vienkārši kaut kāda aizsargreakcija pēc manām domām... Nu bet arī šito tematu atmetam...

Tātad bēdas... Tās pašas sāpes vien ir, bet ne fiziskas... Nu un tu krāj, krāj, krāj tās sāpes, kamēr vairs nevari izturēt... Sāpe iziet laukā caur asarām... Nu bet padomājiet, cik smuki tiek izfiltrēta tā sāpe... Nekur kaut ko dzidrāku neatradīs... Un tad nāk doma prātā - vai tik asaras tiešām neattīra? Īstenībā attīra gan.. Un noņem ļoti lielu daļu smaguma no sirds...

Tad kāpēc cilvēki kautrējas raudāt? Viņi negrib parādīt to, ka viņiem ir kāda sāpe? Vai viņi vienkārši negrib parādīt, ka ir vāji? Un par to vājumu - es uzskatu, ka stiprs cilvēks spēj izrādīt savas jūtas... Un sāpes arī ir jūtas...

Varbūt kopā paraudāsim?

;)

Komentāri

Vispirms pašnāvība, tad asaras...

Da nē... Vakarā nenāk miegs un nāk arī tā īpaši neko darīt negribās - besis tā teikt... Tad vienk atver googli un sāc sērčot pēc visādiem atslēgvārdiem un sāc lasīties... Varu pateikt, ka šoreiz tika sākts ar vārdu virknējumu meaning of dreams... Laika gaitā tas pārgāja par to, ko nu esmu sarakstījis:)

Iisteniibaa nebuutu asaru, muusu acis jau buutu izkaltushas...

Bet nu joprojaam atceros, ka skatoties Patriotu nobira kaada asarinja :D

Un kā ir ar tām asarām,kuras parādās, mizojot sīpolus??? :)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.