Par acīm

Jānis Rubļevskis (koko) // 2005. gada 23. februārī, 21:43 // #Spams // 6 komentāri 

AcsGribu nedaudz pafilozofēt par acīm...

Redz kaut kad bērnībā man bija ārkārtīgi bail skatities cilvēkiem acīs... Nezinu kāpēc ta, bet tā bija! Bet ap kaut kādiem 16 gadiem man tās bailes pārgāja, jo es piespiedu sevi ieskatīties pašā skaistākajā, kas vien cilvēkam var būt... Ilgi gan man tas nepieleca, bet tomēr (kā latviski saka - ja takoj ņedaļoķij! :) Nu un tālākais stāsts par manu uztveri!

Redz acis, man liekas, ļoti unikālas katram cilvēkam. Es bieži saku, ka pirmo, ko pamanu cilvēkā, tās ir acis. Un tā ari ir taisnība, tomēr pats esmu atklājis to, ka es nevaru atcerēties acu krāsu... Nē nu mirdzumu gan atceros, tomēr krāsa pazūd...

Tad nu paskaidrojiet man, kāpēc tā notiek...

Un tomēr - ir tikai vienas acis, ko es atceros... Tas bija pāris gadus atpakaļ. Es ieskatījos viņai acīs, tās bija tādas brūngan zaļas. Zaļas, jo tās bija zaļas, brūngan, jo redzējās caur lēcu brunie asinsvadiņi. Es tagad atceros, ka man tās acis pilnīgi itkā pietuvojās un es redzēju tajās tādu ļoti skaistu dzidrumu, bet nezkāpēc man tās palikās ļoti skumjas! Varbūt es kļūdījos, bet nu ko tu vairs tur padarīsi!

Smukākas acis gan vēl neesmu redzējis, kaut gan tik pamatīgi nevienās arī neesmu skatijies :)

Komentāri

A man i bruunas acis, mosh man aciis luukojies :D

Nu man ar beerniibaa taa bija, ka nevareeju normali aciis cilveekiem paskatiities, jo biju ljoti kautriigs, bet laiks gaaja un cilveeki mainaas :)

Lai gan dalja kautriiguma manii taa vai taa palikusi... :)

Un tālāk? Smuko acu īpašnieci vēl neesi apprcējis? ;)

Gastonz :)) Kautrīgais... Nu ir ir, katrā no mums ir kaut kas no kautrīguma!

NapamEye - nespīd man :/

Cilvēka acis pasaka visu par viņu, par to, kāds viņš/a ir!

Skaisti uzrakstīts, koko :)

Piekrītu, ka acis par cilvēku pasaka ļoti daudz, un acis tiešām ir skaistākais cilvēkā.

Mani vienmēr ir fascinējušas gaiši zilās acis. Un man atmiņā ir 2 tādi acu pāri, kuri vienkārši neizzūd no atmiņas jau ilgu, ilgu laiku un vienmēr, vēljoprojām liek brīnīties, nu kā var būt kaut kas... tik skaists.... Un gribās tik skatīties, skatīties un skatīties. Bet nav jau iespējas. I cannot keep what isn't mine.

Lai nu kā, bet vis vis skaistākās acis ir mīļotajam cilvēciņam, kad tāds ir :) Vai die, par to varētu vēl runāt un runāt daudz un dikti, tāpē labāk apstāšos... :D

man arii cik atceros savulaik bij gruuti aciis skatiities, joprojaam juutu kaut-ko-nezinko cieshi veroties aciis..

vēl man patīkas ar fotožopu dēmona sarkanas acis uztaisīt, aptuveni šādi:

http://www.nextdesigns.net/modules.php?name=Photoshop_Tutorials&file=demonic_eye

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.