Nils Sakss "Nopietnie nolūki"

Jānis Rubļevskis (koko) // 2010. gada 14. februārī, 8:55 // #Grāmatas

Par autoru izlasīju vienu rindkopu tikai pēc grāmatas pabeigšanas un man viss bija skaidrs:

Nils Sakss (1983) mācījies spēlēt amerikāņu futbolu Amerikā, kinorežiju – Francijā, teātra mākslu – Pēterburgā. Strādājis par pludmales glābēju Dubaijā, par sanitāru – Gaiļezerā, bijis laikraksta "Diena" žurnālists, bērnu sporta treneris Anglijā.
Re ka šeka - džekiņš mana gada un tik daudz paspējis izdarīt. Tur gan nav pieminēts, ka no 14 gadu vecuma viņš kādu laiku pamācījies kādā katoļu skoliņā - esot īstens kristietis.

Nu labi, tuvāk pie grāmatas. To lasot, rodas divejāda sajūta - vai nu Nilam ir bijusi ļoti smaga bērnība, vai arī viņam ir nenormāli laba fantāzija (var jau gadīties, ka viņš vēl arī uzpīpējis, kad to rakstījis - tas tā - jokam).

Pamatā "Nopietnie nolūki" ir 8 stāstu kopums, kas (es to kaut kur izlasīju) sarakstīti dažādos laika posmos. Varbūt tāpēc tie ir tik atšķirīgi un katru lasīju ar citādi motivētu interesi. Un patiesi ir prieks, ka autors spēj iejusties sievietes ādā, vīrieša ādā, spēj redzēt futūristiski padebīlo mūsu nākotni.

Pamatā visos stāstos ir ietverta intīmi seksuālā tēma: sieviete grib vīrieti; vīrietis drāž vīrieti; sieviete sūkā savam dēlam; tēvu apsūdz par meitas drātēšanu; sieviete masturbē vairāku vīriešu kompānijā. Protams, neiztikt arī bez kaut kā relatīvi pretīga: cilvēka ēšana; zīdaiņa nogalināšana; diršana blakus vīrietim, kas lūdz Dievu un līdzīgi.

Katrs jaunais stāsts sākas visai nevainīgi un, itkā, normāli, bet jau pēc trešā sapratu, ka, ja sākums ir normāls, tad beigām jābūt ar savu piesitienu... Tas tos padara visai drosmīgus, bet es neteiktu ka pārspīlētus. Man nebija tā, ka pēkšņi paliek pretīgi lasīt, bet pat izraisīja tādu savādu interesi. Varbūt es arī esmu nedaudz paslims savās fantāzijās?

Nu būtībā tāda "jaunā" literatūra. Ir man vēl viens paziņa, kas raksta līdzīgus stāstus (pamatā par izvarošanu) - tie ir skarbi, bet patiesi.

Nobeigumā jāpiebilst, ka lasīto nenožēloju un iesaku izlasīt visiem, kas sasnieguši daudz maz pieauguša cilvēka brieduma pakāpi (nedodiet bērniem - viņiem var aiziet cieti un viņi var šo to pamēģināt, ko nevajadzētu). Lasījās ļoti ātri. Atvēlēju katram stāstam pirms miega padsmit līdz 30 minūtes. Grāmatai 7 kokoi no 10. Tik maz tikai tāpēc, ka apskatu grāmatu kopumā - bija stāsti, kas patika vairāk un bija tādi, kas likās totāla buļļu kaka, bet varbūt jums būs tieši pretēji. Ja nav lasīti jaunie autori, tad pavecāka gājuma cilvēkiem var iestāties šoks par to, ka kaut ko tādu izdod.

P.S. Grāmatiņu nopirku "Baltajās naktīs" un tikai tāpēc, ka mani uzrunāja vizuālais noformējums. Par to paldies māksliniekam un datorsalicējam Dagnim Skurbem.

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.