Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Gribēju nedaudz dalīties savās pārdomās!
Tātad... Bija doma nedzert vienu gadu... Visi prasīja, kāpēc? Tāpat vien... Priekš sevis... Bet ziniet, toreiz, kad es to apņēmos, es biju dzēris! Noteikti nostrādāja mana zemapziņa, vai, kā teiktu Freids, bezapziņa. Kaut ko darīju, bet nezināju kāpēc.
Pagāja četri (patiesībā nedaudz vairāk nekā četri) bezalohola mēneši...
Kāpēc neatsāku dzert? Pirmos divus mēnešus tīri aiz ietiepības, jo mans labākais draugs neticēja, ka es varēšu tik daudz izvilkt! Vēlāk - pieradums, laikam un vēl viens aspekts... Kā jau visi zina, kas skaidrā ir prātā, tas dzērumā uz mēles... Iespējams, ka es no tā arī nedaudz baidījos, jo reizēm var ne to ne tajā brīdī izmuldēt... Tas ir nepatīkami un galīgi nevajadzīgi!
Pēc brauciena uz Vāciju, manī notika nelielas pārvērtības... Tad es dabūju padaudz padomāt par dzīvi un nevarēju atrast jēgu nedzeršanai... Ja būtu tā, ka es tiešām esmu slims un bez alko nevaru dzīvot, tad tā būtu cita runa, taču es neesmu atkarīgs. Kāpēc vajag tā dēļ ciest pašam un citiem?
Un tagad par pašu galveno - es sapratu, kāpēc es nedzēru tikai tad, kad biju pēc tā visa piedzēries... Patiesībā attiecīgā dzēruma stadijā atveras kaut kāds tunelis smadzenēs un tad domāšana izmainās... Un ziniet, kāpēc tad es beigu beigās esmu nedzēris? Tāpēc, ka man atveras gruzona tunelis... Brīdī, kad organisms ir uzņēmis noteiktu daudzumu indes, es sāku domāt par dzīvi un sāku domāt nevis par gaišo dzīvē, bet par tumšo... Līdz ar to garīgais sačakarēts uz visu vakaru...
Nācu pie viena secinājuma - dzert ar mēru ir gan labi, gan patīkami, gan arī veselīgi, tad ir nedaudz vairāk jautrības, tad tiek nogalētas baktērijas un cilvēks nedaudz atbrīvojas, bet joprojām spēj sevi kontrolēt...
Ai - murgs laikam!
Man lūdzu pienu! :D :D :D
Es dzeru jo man garšo un patīk kad ir labi jo tad man pieder pasaule
11. klasēs beigās, pēc 2 nostrādātiem gadiem, mainīju darbu, un tas veiksmīgi nostrādāja, i dzert nevajag, i ar dzīvi apmierināts, ka arī paralēli mācīties var. Lai gan, tagad ja es varētu, pie šitā shita, kas noticis ar labās kājas augštilbu, ne tikai piedzertos,bet jau entās reizes ir domas bijušas par pašnāvību... Bet nu, tik radikāli kaut ko mainīt esmu ļoti vārgs...
Par to gruzona tuneli smalki teikts :) Pirms kādiem diviem gadiem pamanījos iekulties ūbermelnā dzīves posmā a.k.a. "identitātes krīze", "pusaugu depresija" un kādi tik vēl mēsli ne :D Nāca raudiens pat pēc viena aliņa! Tas tik bija sviests...
Tagad iedzeru tā, reizi pāris mēnešos. Man no alkohola nāk miegs, nevis drosme vai atslābiens vai vēlme parunāties vai sajūsma un pacilātība... vnk aizmiegu!
Njaa..dzeršana,smēķēšana un narko nav manas stihijas.Pat līdz puskliņķim ne reizes nav nonākts,kur nu vēl līdz kliņķim!Bet dažreiz ai kā prasās,ai kā prasās uzlikt po visam,ieslīgstot totālā atrubonā.Tomēr bail..
Ja dzeru, tad tikai tāpēc, lai nedaudz atbrīvotos un būtu vairāk drosme ribās. Kaut kā vienmēr esmu varējis pateikt PIETIEK un cerēsim, ka tas tā arī būs nākotnē. Aizbraucot uz mājām un paskatoties kā tur dzerstās jauntatne man ir tiešām grūti saprast NAFIG tas ir jādara katru nedēļas nogali, vai tad tiešām ir tik grūti atpūsties bez šmigas? Ok es neko nesaku, ja pēc darba izšauj kādu aliņu vai tāpat kaut kur pasēž ar draugiem, bet ne jau piedzerties līdz kliņķim un tad otrā dienā visiem stāstīt cik viņam ir bijis slikti, cik daudz izdzēris un kā vēmis.
Nu nez, viss jau atkarīgs no tā, kāds cilvēks, citiem, kad dzer, vienkārši aizveras širmis un kļūst agresīvs, ar visu neapmierināts, ātri nokaitināms u.t.t. Un ok, dzērumā tu dari un runā lietas, ko skaidrā nekad nedarītu, bet dažreiz tas pat ir labi.. tas palīdz atslābināties.. noņem nedēļā uzkrāto spriedzi..
"Kāpēc vajag tā dēļ ciest pašam un citiem?"
kur tad tur nedzeršanā ciešanas?? Varbūt ir grūtāk iejusties padumjajā iereibušo kompānijā, bet ne jau ciešanas.
He he... Nu ir reizes, kad ar to mēra izjūtu ir pēc principa: Savu mēru zinu, tikai nevaru to sasniegt! Gāžos no kājām! :D
Nesaprotu kā var dzert bez mēra, man tik tā vienreiz ir bijis, un negribu vairs to atkārtot.(tā kārtīgi, Jāņi neskaitās :D ) Slima padarīšana.
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.