Kādam ir gadījies sapnī sastapt savu nāvi? Nu nevis tādu večiņu ar greizu ģīmi, kūkumu un izkatpi rokās, bet normālu cilvēcīgu nāvi! Redz man šonakt gadījās. Stipri neiedziļināšos pašā sapnī, bet ideja tāda, ka sapņa beigās es kaut kur bēgu un man iemeta ar kaut ko asu kaklā, es kritu lēnītēm, biju mazas upītes krastā, jutu kā lēnītēm ieslīgstu upītē, bet sāpes nejutu... Nu un pamodos uzreiz.
Ja jau tik viegli būtu mirt dzīvē, tad es toč no nāves nebaidītos! Kaut gan tagad arī sevišķi lielas bailes nejūtu!
hmm.. man taa nav gadiijies.. tikai sapnii esmu redzejusi, ka shaudos ar revolveri, beegdama izleecu pa logu laukaa.. a pareejie, kas shaava uz mani, netraapiija.
nja... Es ta tādus bojevikus sapņos esmu redzējis... Reizi pat kādus 50 purnus viens pats skaldiju un sanāca (matrix triki gāja vaļā) :) Bet nu nāvi piedzīvoju pirmo reizi!
Nu redz man savukaart vienreiz kkaads tur samurajs galvu nocirta, bet kad pieceelos bija sajuuta, ka taas galvas tur joprojaam nav...
Nu man ar ir bijuši visādi murgi... Turklāt viens mani mocīja vairākus gadus...
Vairs gan to sapni īsti neatceros, bet mani tur arī vajāja... Tiesa, es nemiru, jo paspēju pamosties, bet pēc tam pagāja laiks līdz sapratu, ka tas ir murgs un esmu pamodies, lai gan tā jau, piemēram, bija kāda 10mitā murga reize....
Tas viss ir no paarmēgrīgi lielā karstuma.
Man ar pēdējā laikā murgi rādās.
man reiz bij tads sapnis,ka es skrienu pa slimnicas gaiteni ar vesalu kaudzi asinainu marlu.. ari pamodos
No sapņiem jāuzmanās...