Aģenti vai labāk teikt intelektuālie aģenti, par ko mums šodien stāstīja profesors Grunspeņķis, man iepatikās! Kāpēc? Nu mēģināšu atcerēties profesora teikto un nedaudz izpušķot:
Izdomāsim, ka mēs tagad uztaisam daudz maz normālu putekļaģentu, kas sūc putekļu... Baigi forši - tu sēdi dīvānā, skaties movjus, dzer alu, a apkārt močī putekļaģents un sūtc putekļus... Bet nevar tā vienkārši - kādam nepatiks, ka tas aģents skrien iekšā šķēršļos un skaļi rūc - vajag to izlabot - nu jau mūsu aģents ir daudz advancētāks. Tagad pieņemsim, ka putekļaģents pieder kādam ļoti vientuļam cilvēkam? Nu ko - taisam mākslīgo intelektu, kas sūc putekļus un vēl parunā ar saimnieku, kad tas atnāk mājās pēc smaga darba... Galu galā jāreducējas uz vēl labāku aģentu, kas arī ielej kaut ko saimniekam un kompānijas pēc pats arī iedzer...
Ko mē dabūsim beigās? Saimnieks nāks no darba, redzēs, ka putekļsūcējs sēž dīvānā, sūc aliņu, rij saules puķu sēkliņas, spljauj mizas uz zemes un skatās teļuku... Saimniekam nekas neatliek kā iztīrīt grīdu, pašam sataisīt vakariņas utt.... Tā ir mūsu skaistā nākotne...
Tas jau apmēram kā:
Iedod cilvēkam zivi, viņš būs paēdis.
Iemāci viņu makšķerēt, viņš sēdēs un dzers aliņu. :)
"Galu galā jāreducējas uz vēl labāku aģentu". Vārds reducēties ir pretrunā ar kontekstu! Bet doma interesanta