Maikls Geits Gills - Kā Starbucks izglāba manu dzīvi Jānis Rubļevskis (koko) / 02.02.2016. 09:44 / #Grāmatas / 2 komentāri

Kā Starbucks izglāba manu dzīvi

Sieva teica, ka jānopērk, jo esot labas atsauksmes (mums zināma Agnese par šo grāmatu fanoja kā tāds maz skuķis fano par lelli). Es jau neesmu baigais hipsteris, kas pa kafijas izsniedzējiestādēm apgrozās, tāpēc biju diezgan skeptiski noskaņots, taču nopirku.

Maikls ir izbijis reklāmists, kuram dzīvē ir gājis ļoti labi. Darba dēļ prestižā kompānijā viņš ir darījis visu, kas uzņēmumam ir nepieciešams: daudzus gadus bērni tēvu mājās praktiski neredzēja, jo, redz bija jāstrādā; pat brīvdienās pietika viena zvana, lai viņš sēstos lidmašīnā un dotos pie kāda klienta iestāstīt, ka viņu reklāma būs pati labākā.

Un tad viņu atlaida, iedodot vien 20 štukas amurikāņu naudiņas. Tas notika aptuveni 50 gadu vecumā. Vēl aptuveni 10 gadus viņš vilka savu dzīvi pašdibinātā konsultāciju uzņēmumā. Un tad Maikls apsēdās Starbucks kafejnīcā, lai iedzertu Latte un padomātu par to, ka viņam vairs nav nekā... Darba nav, naudas nav, sievas nav (garš stāsts), gandrīz visi bērni jau lieli... Un vēl ausī ieperinājies krabjveidīgs dzīvnieciņš.

Šajā pilnīgās bedres situācijā viņš saņem piedāvājumu strādāt Starbucks par bārmeni - apkalpot klientus, slaucīt galdus, mazgāt tualeti, ja vajag, bet viņš piekrīt, jo citas izejas vairs nav, kā arī Starbucks piedāvā veselības apdrošināšanu gan pašam, gan bērniem.

Jūs variet iedomāties sevi 63 gadu vecumā, kad visa dzīve nostrādāta vienā amatā, pēkšņi visu pamainīt? Tad nu šeit stāsts ir par to.

Patiesībā, ja paskatās uz lielo bildi, kā to parasti saka amurikāņi, nekas īpašs netiek aprakstīts - nedaduz pagātnes un kāds gadiņš jaunajā darbā, bet tas nav svarīgākais - svarīgākais ir tās sajūtas, ko autors ieliek grāmatā. Tas ir lepnums par savu darbu un uzņēmumu pat tad, ja tev ir katru dienu jāberž tualetes. Un, pats galvenais, tā ir atmosfēra darbā - cieņa starp kolēģiem, cieņa pret jebkuru apmeklētāju (pat tad, ja tas ir ienācis tikai, lai pačurātu). Šī grāmata parāda to, ka attieksme spēj pārveidot cilvēku dzīves pat tad, ja ir sniegts tikai mazumiņš.

Grāmatu izlasīju ar patiesu aizrautību un bija nedaudz žēl, ka nav turpinājuma. Šo vajadzētu palasīt visiem, kam ir problēmas ar darbu - varbūt var smelties nedaudz iedvesmas.

Novērtējums ir 9 kokoi no 10.


Komentāri:

koko @ 03.02.2016. 08:42

Nav problēmu. Stāv tagad plauktiņā :)

Laura M. @ 02.02.2016. 13:23

Piesakos izlasīšanai :)


Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.