Mācības? Varbūt tomēr nē?

Jānis Rubļevskis (koko) // 2008. gada 10. janvārī, 21:59 // #Dzīve // 6 komentāri 

Varbūt nepamanījāt, bet pēdējās dienas esmu agresīvi nodevies zināšanu spraušanai savā galvā. Reāli patīkama sajūta, jo negribās... Nu nemaz negribās...

Tāpēc es arī mierīgi devu vaļu savam slinkumam un mācījos tikai tik daudz, lai pa nakti no otrdienas uz trešdienu uzrakstītu kursadarbu, kas deva brīvbiļeti uz eksāmena kārtošanu un vēl tajā pašā otrdienas vakarā nedaudz pamācījos pašu priekšmetu kā tādu...

Šodien šajā priekšmetā liku eksāmenu... Reāli ņirdzīga sajūta, ka izlasi eksāmena jautājumus un nevienu no tiem nesaproti. Paskaties apkārt un var no kursabiedru lūpām lasīt vārdus krievu valodā. Izplatītākais no tiem: vieglas uzvedības sieviete, protams, krievu valodā.

Sapratu, ka, ja jau visi nesaprot, tad var rasktīt to, kas vien prātā ienāk... Rakstīju... Rakstīju... Rakstīju un daudz arī patiesībā uzrakstīju. Pie tam liekas, ka ne viss ir tīri manas fantāzijas augļi.

Tad sēdēju, sēdēju un domāju. Domāju par to, ka, redz, es to ceturto jautājumu varētu arī uzrakstīt līdz galam, bet tāds nenormāls besis... Tāds besis... Vienkārši vāks.

Apsveiciet mani! Es pirmo reizi mūžā aizgāju no eksāmena nevis tapēc, ka būtu beidzies laiks, nevis tāpēc, ka es vairāk neko nespētu uzrakstīt, bet gan tāpēc, ka man apnika gan rakstīt gan domāt...

Un tajā brīdī, kad es to darīju [domāju un rakstīju eksi], es sapratu, ka nu ir pienācis gals... Fiksi jābeidz tā skola un vismaz 2-3 gadus vairs nedrīkst neko tālāk turpināt, jo es to neizturēšu. Respektīvi, vismaz divus gadus es doktoros nestāšos...

Ar to es jūs arī apsveicu!

P.S. Šaubos vai ir daudz tādu cilvēku, kas eksāmena laikā vismaz 20% visa rakstīšanas laika domā par kaut ko citu, nevis par eksāmenu. Vēl jo vairāk, šaubos vai atradīsies tāds, kas eksāmena laikā atspiežas krēslā, aizver acis un mēģina nodoties meditācijas mākslai... Jā, jā! Tieši šādu autoru jūs pašlaik lasiet!

Komentāri

Matemātikas eksāmena laikā domāju, kas par smukām dūdinām klasē, ka viņas drīz neredzēšu, pēdējie mirkļi... Cik gan sentimentāli.

Ak jā, par to mācīšanos, patiesībā jāmācas kamēr var, maksimāli spiest sulu no sevis ārā, paies divi gadi, kaut kā ticamība maza, ka vispār gribēsies skatīties uz augstskolas pusi.

Man nav ticības, ka vispār vēl kaut kad gribēsies skatīties uz AS pusi :D

Pēdējā eksāmenā es kādus 30% no laika vnk naturāli nogulēju, jo man uznāca miegs... So neesi vienīgais.

Nu, es arī eksāmenos esmu gan meditējusi, gan snauduļojusi :D Tava unikalitāte laikam tiek grauta ar katru komentāru.

Jūs graujat manu pašapziņu... Un izskatās, ka apzināti :(

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.