Latgola.lv 2

Jānis Rubļevskis (koko) // 2015. gada 8. jūnijā, 16:31 // #Izklaide // 1 komentāri 

Bilde ņemta no Nacionālā teātra mājas lapas

Edžus māmiņdienā savai māmiņai uzdāvināja divas biļetes uz Latgola.lv 2. Sieva mani paņēma līdzi uz izrādi. Tā es aptuveni trīs stundas raudāju no smiekliem.

Mēs noskatījāmies kaut kad pasen arī Latgoa.lv, kas man šķita ļoti laba izrāde, tāpēc turpinājumu nedrīkstēja smādēt.

Pirmajā izrādē spēlēja Dumpis nevis Liepiņš, taču abi man šķiet vienlīdz labi gan latgaļu dialekta izrunas ziņā, gan arī spējā noķert to vienkāršo latgaļu laucinieku. Jāpateicas visvairāk laikam ir dramaturgam un režisoram par perfekto lauku sādžas attēlojumu. Ļoti daudzās epizodēs saskatīju kaut ko līdzīgu gan no savu vecvecāku mājām, gan arī no mūšu zemnieku saimniecības, par ko arī smiekli bija līdz asarām.

Ja runājam par to pašu latgaļu dialektu, tad pirmajā izrādē tika izmantota specifiskāka latgaliešu dialekta izteiksmes forma, respektīvi, daudz tādu vārdu, kuru skanējums latviešu literārajā valodā stipri atšķiras, piemēram, kartupeli nosauc par buļbu. Otrajā izrādē jau tas dialekts tik tālu ir novienkāršots, ka pat vienkāršam kurzemniekam vajadzētu saprast, ko runā (man gan nebija problēmu ne vienā, ne otrā izrādē), piemeram, pienu nosauc par pīnu - skan ļoti līdzīgi un saprotami.
Taču jāsaka, ka ļoti daudziem aktieriem ar to latgaļu dialektu klājas visai pašvaki, bet es viņus nevienā vietā par to nevainoju - man sanācis dzīvot Latgales krastā pusi dzīves, vēl 3 gadus pašā Latgalē, taču tik un tā man tā viena mēlīte kā govij - saprast saprotu, a vot ronuot namoku (arī to laikam nepareizi uzraksteju).

Pati izrāde ir sadalīta divās daļās: vasara un ziema. Katra daļa savā cēlienā un mierīgi varētu pat rādīt atsevišķi vienu no otras. Tas, manuprāt, ir izcils gājiens - var rādīt cauru gadu un vēl papildus seansus Ziemassvētkos un Jāņos.

Sižetiski pirmajā daļā ir tā, ka Ontuna sieva ir vinnējusi mašīnu loterijā un kaimiņš viņai māca ceļu satiksmes noteikumus. Tad nu rodas visādi pārpratumi un greizsirdības scēnas. Nedaudz vēlāk pēc šīs epopejas viņiem ciemos atbrauc no pilsētas smalks kungs ar kundzi. Kungam jāārstējas no alkoholisma - nu saprotiet paši - Latgale un sausais - tas ir neiespējami.

Otrajā daļā tiek svinēti Ziemassvētki sentēvu gaumē. Tajā pašā laikā pār robežu ir pārmukuši bariņš ar krieviem, kurus meklē muitnieki - sanāk beigās tāds riktīgs bojeviks ar bandītiem, zagļiem, policistiem un vairāk vai mazāk iereibušiem cilvēkiem, jo kļūdas pēc, brūvējot aliņu, iekšā iekrita pavairāk cukura - nu tā aptuveni 3kg uz spaini.

Izrādei piešķiru 9 kokous no 10. Vairāk bail likt, jo šaubos, ka sižetu neatcerēšos ilgāk par pāris mēnešiem, taču smiekli manu vēdera presīti patrenēja itin pamatīgi. Noskatīties iesaku visiem.

Komentāri

Es piešķiru 8/10, bet tiešām ļoti laba. :)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.