Iekāpj pāris cilvēki trolejbusā (starp tiem arī es), daži apsēžas, bet dažiem vietas nav (starp tiem arī es), nostājos pie vidējām durvīm ar seju pagriezies uz trolejbusa priekšu. Tad pienāk meitenīte (nu es dotu no 20 - 22 gadi) un apstājas tieši man pretī, bet nu sanāk ar seju uz trolejbusa aizmuguri... Jautājumi: Ko jūt viņa? Ko jūtu es? Atbilžu varianti - komfortu vai diskomfortu...
Un vēl viens variants, varbūt nevienu un ne otru, bet nu ideja ta kāda, ja es skatos uz priekšu, tad man jāskatās viņai acīs... Ja viņa skatās uz priekšu, kas ir tieši pretēji manu acu virzienam, tad gribot negribot sanāk skatīties viens otram acīs... Nē nu OK - acis viņai bija smukas :D Tādas gaiši gaiši zilas... Burtiski jūras ūdens krāsā...
Un tad es sāku štukot, ko ta tomēr es jūtu :) Īstenībā nedaudz diskomforts sanāk, jo visu laiku acīs skatīties nevar, pa malām grozīt galvu arī neinteresanti... Cik pamanīju, tad viņai izjūtas bija līdzīgas, bet nu kāpēc tad stāties tieši pretī - nostājies ar sānu :D
Es kautrīgs :D
Un nu jā - man šodien tā kā biku neposebe! Galva sāp, aizgulējos utt ;) Nja... Nu un viņai bija draugs :D
Njā, aizmirsi tādu mazsvarīgu piebildi pielikt, ka viņai bija draugs :D
P.S. Njā, es arī aizgulējos...
nu jaa... situaacija jau ljoti interesanta - draugs no malas noskatiijaas, kaa juus viens otram aciis skataties... :D
elementāri, Vatson - tiklīdz stāvot sajūti, ka nav ok - rodas neērtības sajūta vai kas tml - pārbīdies viņai otrā pusē. Ja cilvji viens otram līdzās jūtas +/- ērti, tad būs ok arī tad, ja stāvēs blakus, nevis pretī. :>
Un tā arī viss beidzās? Skatījāties tikai acīs un viss? Varēji jau kādu vārdu pateikt, ja nu kas... :)