Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Sen es jau sapratu, ka viss dabā notiek stingrā mijiedarbībā. Putni lido prom uz siltajām zemēm, jo uz tiem iedarbojas ziema ar savām aukstajām īpašībām... Kaķis mūk no suņa, baidoties no tā zobiem, tāpat pele skrien alā, mūkot no kaķa, kas izsalkušām acīm to ir novērojis un nu jau ķer tik nost! Tad nu sāku domāt, kas ietekmē tieši mani... Ne tikai manu apģērbšanās stilu (jaka, mētelis, t-krekls, bikses, šorti, vispār nekas), bet tieši mani. Kāpēc es daru tieši tā un nevis savādāk? Kāpēc es jūtos tieši tā un nevis savādāk.
Nebiju gulējis normāli jau vairākas dienas, taču šodien pamodos itin sprauni, aizbraucu uz darbu... Kolēģi kas bija gulējuši normāli kā pieklājas 8 un vairāks stundas, atšķirībā no manis, kas gulējis tikai kādas 5-6šas, bija miegaini un izbesījušies, taču es rukāju jau no agra rīta, pat neieejot čatā, kamēr darbiņi bija daudz maz pabeigti... Kas man lika to darīt? Laikam jau stress.
Tikko aizgājis uz centru kopā ar RuncZ pie I&Z, tā sapratu, ka šodien esmu diezgan aktīvs.. Te nu bija, tikko es to sapratu, tā visa aktivitāte pazuda... Sanāca tā miegs, ka pēc pāris zoles partijām tināmies mājās... Laikam atslodze...
Bet tas ir tikai šodien, kad mani ietekmēja darbs... Bieži vien ir arī tā, ka tevi ietekmē kaut vai parasta dziesma, kas vienā brīdī tevī vieš patīkamu satraukumus un enerģijas uzplūdumu, bet jau citā brīdī tu ieklausies vārdos un paliec domīgs... Domā par dzīvi, par cilvēkiem, par attiecībām, par visu, kas tevi aptver, un nereti paliec nomākts...
Nerunāsim jau par tīri garīgām, kas var vispār izsist no ierastā ceļa un cilvēks paliek galīgi savādāks... Nu fiziskās jau arī nav peļamas... Pat nerunājot par fiziskajām attiecībām, kaut vai tikai par fizisko saskarsmi... Cilvēks pat ejot tev pretī, var radīt visdažādākās izjūtas, nerunājot jau par to, ka kaut vai spēlējot fūzi tu no kāda noraujies labākajā gadījumā tikai pa kājām un tad divas dienas nevari pastaigāt...
Tomēr kas būtu, ja mēs to visu nejustu? Kā tad mēs dzīvotu? Kā komunicētos, kā ieklausītos, kā stāstītu, ko justu un ko nejustu? Un vai vispār mēs būtu?
Ņa šitādi raksti man patīk, kuros iekšā ir kāda doma un kuri liek tā biki padomāt. Vispār interesanti. Biki jau iebraucu tajā domā...
A domājat es iebraucu? Ja jau beidzas ar jautājumiem, tad meklēju atbildi, nevis pasaku to jums priekšā :))
Jaasaka, ka arii iisti neiebraucu tanii galvenajaa domaa..?? Laikam veel gulju..
Nu es ar tikko piecēlos un īsti neiebraucu.. :) Kā nekā neesmu arī nekāds filozofs.. :)
he, rīta filozofijas doza ;))
par cik neesmu pamodies, neko nesapratu :/
bet nu turies, partija ir ar tevi ;)
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.