Kāpēc mēs strādājam?

Jānis Rubļevskis (koko) // 2006. gada 27. oktobrī, 5:58 // #Dzīve // 5 komentāri 

Tēma iztirzāta iekš TvNet.

Ikviens vēlas savā darbā saskatīt dzīves jēgu.
Kāds ir mēģinājis izdarīt otrādāk? Nez... Pēdējā laikā darbu redzu kā nepieciešamo izdzīvošanai. Esmu atklājis, ka attīstīties var, arī nestrādājot patstāvīgu darbu. Līdz ar to, ja uz darbu sāk nevilkt, tad man tas sāk pārvērsties par kaut ko līdzīgu jau tā piebesījušajam procesam - ēšanai. Ja tu ēd, lai nenomirtu, tad strādā, lai varētu paēst - nenomirt!

Sākt skatīties uz jaunu darbavietu vai amatu varētu brīdī, kad sajūti diskomfortu savā pašreizējā darbā. Protams, nevajadzētu sasteigt, [..]
Vakar nedaudz ar braču apspriedām apņemšanās ātrumus. Būtībā - sasteigšana ir relatīvs jēdziens. Un tu jau nezini, kad tu sasteidz un kad tas ir ilgi plānots... Ja darbs ilgākā laika posmā sāk tevi nogruzīt, tad lēmuma pieņemšanai pietiek ar mirkli. Grūtākais ir saņemties un to pateikt vadībai. Man laikam, kā jau cilvēkam, kas parasti mēģina pateikt, ko domā un kāpēc domā, tas nebija sevišķi viegli, bet saņēmos es ātri. Vakar jau brača teica, ka es esot neprognozējams, bet labā nozīmē... Tā arī kārtīgi nesapratu, kā tas ir :)
Viena uzņēmuma vai amata ietvaros darbinieks ne vienmēr var apmierināt visas savas vajadzības un īstenot talantus.
Jāmaina! Un Māris pat ir labi nodefinējis kāpēc. Pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka palīdz... Brīdī, kad jūti, ka darbs paliek neinteresants, jo neiemācies neko jaunu, arī jau zināmo darīt vairs negribās. Tad jau vieglāk strādat pie konveiera un darīt monotonu darbu, domājot par dajebko citu, bet intelektuāli pastrādāt tādā atmosfērā nav iespējams.
Mūsdienu pasaulē ir jāorientējas uz izglītība – darbs – izglītība – darbs utt.
Taisnība... Nevaru nociesties, kā atkal gribās mācīties... Labi, ka pēc kāda laiciņa es man to būs iespēja darīt. Palasījos par tēmu, ko izvēlējos maģistra darbam - tāda sajūta, ka esmu dzīvojis bedrē - tik daudz jauna ir noticis!
Arī jaunu talantu atklāšana sevī var kļūt par iemeslu darbavietas maiņai.
Pasarg` jūs Die`s, ka tik es neatklāju sevī REPERA talantu, tad jums visiem ausis novītīs. Ok - jokojos... Palikshu kaut kur IT tuvumā, bet nu talantu atklāšana nav joka lieta... [Ne]Labi, ka mākslinieciskie talanti man bērnībā tika apgriezti, citādi Jūs ne to vien dzirdētu :) Kaut gan jaunajā semestrī ir ideja atsākt gaitas mākslinieciskajā jomā, atkal sākot spēlēt RTU teātra grupiņā "Spēle", ja tāda vēl pastāv un, ja viņi mani gribēs atpakaļ!

Nobeigumam: izmaiņas vajag un tās vienmēr noved uz pārmaiņām. Reizēm var gadīties aplauziens, bet pārmaiņas vienmēr ir uz labu!

Komentāri

katru gadu cits darbs cita skola. tā nav dzīve tas ir...

Neviens jau nesaka par katru gadu... Es RTU jau mācos 5to gadu. Vienā uzņēmumā jau strādāju 4gadus un nu ok - tagad otrā uzņēmumā pēc 9 mēn mainu, bet ir lietas, kuras jānomaina ātrāk par derīguma termiņa beigām!

Neprognozējams labā nozīmē... nu, man personīgi tas saistās ar cilvēku, kurš spēj darīt trakas lietas, taču vienmēr ar mēru. Ar tādu mēru, ka nekad netiek nogāzts tāds pods, lai nevarētu kaut ko labot :)

Tas bija sakarīgi?

Nu būtībā jā - tāds es esmu - mīļš, labs :)

Ak vai, man ir apnicis strādāt un arī dzīvot pēdējā laikā apnīk aizvien vairāk, visādi errori lec arā, neparedzami...

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.