Kāpēc, kad un kur mācīties?

Jānis Rubļevskis (koko) // 2007. gada 31. maijā, 10:55 // #Dzīve // 3 komentāri 

Panesās te, te un šiten... Un man, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, par to visu ir arī savs subjektīvais viedoklis...

Dalīšu savu viedokli 4 daļās:

1) Iestājos un pabeidzu, bet īpaši par to nav sajūsmas. Meitenes, atvainojiet, bet biežāk šitas variants ir tieši jums, jo jūs esat pārāk uzcītīgas, lai pamestu to, kas jums nepatīk. Līdz ar to 22 - 23 gadu vecumā jums ir papīrs par kādu profesiju, bet pašas strādājat pavisam citā sfērā... (A jūs, puikas, nemaz nesmejieties - arī ar mūsu [iz?]dzimumu tā mēdz gadīties)... Beigu beigās šim variantam ir tā, ka jāapbrīno cilvēks, kas pēc viena nekam nevajadzīga bakalaura spēj tomēr iestāties kaut kur sevi interesējošā sfērā un dabūt papīru arī tur.

2) Iestājos, nepatika, pametu, varbūt iestājos variants. Nospiedošais vairākums puišu. Paši nezina, ko grib, sāk mācīties, jūt, ka īpaši neinteresē, sāk strādāt, neapmeklē mācības un beigās pamet skolu. Labākajā gadījumā attopas pēc pāris gadiem un nu jau ar skaidru galvu un skaidrām zināšanām par savām vēlmēm, var atsākt mācības pareizajā virzienā... Šajā variantā varbūt nedaudz tiek pačakarēti gadi un veselība neadekvātā darbā vecumā no ~18 - ~24, toties vēlāk top par labi kvalificētu darbinieku savā sfērā... (neuztraucies, mīļo meitenīt, arī ar jums tas gadās ļoti bieži). Šim variantam ir arī savs liels mīnuss - var gadīties, ka būs ļoti labs speciālists, taču mācības nekad neatsāks, bet papīrs ir noderīgs, ja grib strādāt pie lieliem projektiem.

3) Iestājos, pabeidzu, varbūt turpināšu. Variants, kad paveicas un izmācies profesiju, kas interesē. Ja tā sanāk, tad tajos ~23 gados turpini mācities un Maģistratūrā saproti, ka nu ir kruta - māca to, ko gribi zināt un attiecas kā pret normālu cilvēku.

4) Negāju uz augstskolu un vispār nesaprotu, kam tā visa herņa vajadzīga. Bez dižiem komentāriem, taču varu pateikt, ka tikai neliela daļa tā domājošo ir augstu tikuši (ja tiek, tad ļoti augstu parasti).

Un tagad nedaudz par mani. Vidusskolā izmācījos humanitārajā (valodu) klasē, kur matemātika, fizika, ķīmija un bioloģija bija visai virspusējā līmenī. Visus 3 mācību gadus domāju, ka iešu stāties juristos, taču nez kāda vēža pēc biju paņēmis profila kursu datormācībā. Nāca skolas beigas un izvelējos priekšmetus, kuros kārtot eksāmenus. Izvēlējos tā, lai būtu gan vēsture, gan matemātika, gan angļu valoda (latviešu valoda un vēl kaut kas bija obligātie). Un tad nolēmu, a hren s ņim, paņēmu papildus eksāmenu datormācībā, kuram nemaz nemācījos... Noliku uz 10.

Nāca iestāšanās laiks un laikā, kad mani vecāki domāja, ka es mācos vēsturi, es sēdēju un ķēmojos, programmējot delfos kaut kādu trigonometrijai paredzētu programmiņu. Divas nedēļas pirms iestājeksāmeniem nolēmu, ka jurisprudence man neinteresē, bet gribu pamācīties datorzinātnes. Joka pēc iesniedzu dokumentus LU juristos un tad jau RTU DITF faķī. Iestājos budžetā, bet, protams, tikai datoriķos. Uz turieni arī aizgāju...

Kas kopš tā laika mainījies? Mācos tajā pašā fakultātē, tajā pašā institūtā nu jau Maģistratūrā... Sākotnēji nožēloju vidusskolas izvēli ar valodām, taču nedaudz paplēšot dirsu, noliku visas ekzaktās zinātnes daudz maz normāli un valodas noder vienmēr... Tā teikt - esmu pie sevis izveidotās 3.grupas - man paveicās... Es nezināju, ko gribu, bet dabūju to, ko tiešām gribu!

P.S. Par bakalauriem - vienmēr ir tā, ka liekas ak, nu dies, kas nu būs? Esmu stresā! Parasti tas viss aizmirstās jau pēc nokārtošanas. Teiksim tā - skolā likās, ka bērnudārzs ir sviests, videnē likās, ka pamatene ir sviests, bakalauros likās, ka videne ir sviests un tā tālāk. Pašlaik liekas, ka bakalaura darbs ir tāds bērnudārzs. Tā ir attīstība, kurai nedrīkst ļaut apstāties... Un zināšanu pielietošanai vienmēr pienāks laiks!

Komentāri

Manuprāt ir tikai 2 varianti - vai nu mācies to kas tev patīk, to ar ko tu aizraujies vai arī "mācies pa tukšo".

Otrais variants ir ļoti ļoti izplatīts, starp pirmkursniekiem stabili 70-80%. Beidzot DITF'u bakalaurus joprojām ir daudz tādu kas īsti nejēdz nekā, nezinu ko tādiem var dot darīt.

svarīga tēma... pats vēl nezinu, kā būs pēc videnes

Mūžīgi aktuāla tēma.Es ar joprojām šaubos.

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.