John Q [2002]

Jānis Rubļevskis (koko) // 2004. gada 15. oktobrī, 20:49 // #Filmas // 4 komentāri 

John Q [2004]Pavisam nesen rakstīju par kādu slaktiņos nomocītu cilvēku. Šoreiz viss ir pavisam savādāk.

2002.gadā cilvēku acis sasniedz filma John Q. Diemžēl līdz manim tik ātri tā nenonāca, bet esmu priecīgs, ka tomēr to noskatījos.

Aktieru komplekts - kā vienmēr - brīnišķīgs... Sāksim jau ar Denzelu Wašingtonu, kas manuprāt ir izcils aktieris un viņa aktierspēli var skatīties ar baudu... Tāpat nekad neesmu vīlies filmās, kurās tēlo James Woods... Šoreiz viņš ir profesionāls ķirurgs... Tāpat nevar aizmirst arī Annu Heche, kura ir brīnišķīga komēdiju aktrise ("Six Days Seven Nights (1998)", kā arī daudzas citas, bet tagad grūti atcerēties)... Taču šoreiz tēloja diezgan stingru un nelokāmu sievieti, kurai beigās vienalga bija jāsalūzt... Neaizmirsīsim arī Eddie Griffinu, Robertu Duvallu, Ray Liotta kā arī puisīti, kas redzams bildē - Danielu E. Smith... Ir protams arī citi neatsverami aktieri, bet tas jau ir otrais plāns...

Pati filma ir par kādu ģimeni, kurai ne visai veicas ar naudu... Ģimenes galva (Denzels Wašingtons) strādā muguru neatliecis, taču neveicas ar darbu... Citu atrast arī nevar... Rēķinu apmaksa kavējas, taču visi dzīvo daudz maz laimīgi līdz brīdim, kad dēls, spēlējot beisbolu un skrienot uz "mājām" nokrīt elsodams...

Izrādās, ka bērnam ir 3x lielāka sirds nekā vajadzētu un tā spiež uz plaušām... Ir divas iespējas - vai nu bērns mirst vai arī sirds transplantācija, kas maksā 300 000 zaļās amerikāņu naudiņas... Taču tādas naudas nav... Un, lai tiktu "rindā" pēc sirdīm - nepieciešams iemaksāt 75 000 zaļo naudiņu jau iepriekš...

Kā par nelaimi - darbā ir gājis tik slikti, ka apdrošināšanas polise ir ierobežota un maksimums, ko var dabūt - 20 000 amerikāņu naudiņas... Taču cilvēks cīnās par dēla dzīvību visiem spēkiem... Galīgais lēmums ir ieņemt slimnīcu un sliktākajā gadījumā darīt sev galu, lai bērnam atdotu savu sirdi...

Interesanta un pārdzīvojumiem bagāta filma... Atvainojos daiļajam dzimumam, bet sievietes kārtējo reizi pierāda, ka nedomā ar galvu, bet ar jūtām... Taču šoreiz jūtas ir pārāk saasinātas... Atkal ir redzams, ka cilvēki karjeras dēļ ir spējīgi darīt visu, kā arī citi spēj cilvēcīguma dēļ arī atteikties no savējās...

Pierādās tas, ka cilvēki jūt... Jo salūzt arī bargā Anna Heche un nobirdina asariņu... Asaras caurstrāvo visu filmu... Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka 30% filmas laika kāds raudāja un tas nebija par daudz... Beigās pat man acīs parādījās viegls ūdeņainums...

Tiem, kas nav redzējuši - iesaku noskatīties.

P.S. Piedodiet, ka pēdējā laikā vairāk par filmām nekā par kaut ko citu, bet ir tā, ka nevaru atlicināt brīvu brītiņu priekam, taču ja atlicinu filmai, tad piemetu vēl 30 minūtes, lai ar to arī padalītos (ja tā fice, protams, ir laba :)

Komentāri

mjā, laika trūkums ir besīga paradīšana..

Tā filma ir melnbalta? Vai tikai bilde tāda? :)

Nu isklausās diezgan psiholoģiska...

hhhhhhhhhhhhh... Kur tu esi redzējis kaut vienu 2002.gada filmu, kas būtu melnbalta? :)

iespējams, ka izpildījums varētu būt diezgan labs, bet nu tā ideja nepavisam nav oriģināla, jo atceros filmu, kurā doma bija diezgan līdzīga - mazam puisītim vajag kaut ko transplantēt, bet naudas nav un tad nu visi cīnās par $.

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.